Pāriet uz saturu

.uk

Vikipēdijas lapa
.uk
Atklāts 1985
TLD tips Valsts augstākā līmeņa domēns
Statuss Aktīvs
Reģistrācija Nominet UK
Sponsors Nominet UK
Domātais lietojums Ar Apvienotā Karalisti saistīta darbība
Reālais lietojums Ļoti populārs Apvienotajā Karalistē, īpaši .co.uk trešā līmeņa domēns
Ierobežojumi Nav .co.uk, .me.uk un .org.uk domēniem, citiem ir dažādi ierobežojumi
Struktūra Iespējams reģistrēt trešā līmeņa domēnus ar specifiskām nozīmēm
Strīdu risināšana Strīdu risināšanas noteikumi
Mājaslapa nic.uk

.uk ir Apvienotās Karalistes Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD). 2009. gada novembrī šis ir sestais populārākais augstākā līmeņa domēns domēns pasaulē pēc .com, .cn, .de, .net un .org.[1] 2009. gada novembrī bija reģistrēti vairāk kā 7 989 000 domēni.[2]

.uk kā augstāka līmeņa domēna lietošana .gb vietā ir saistīta ar novecojušo JANET Domēna vārdu reģistrēšanas shēmu, kurā adrešu komponenti bija apgrieztā secībā. .uk tika radīts, lai nodrošinātu adrešu translāciju starp DNS un JANET. Bija paredzēta pāreja uz .gb, ar pareizu adrešu lietojumu, bet tas netika izdarīts. Pašlaik tiek lietots .uk un nav iespējams reģistrēt .gb domēnus.

Tāpat kā citi augstāka līmeņa domēni, .uk pārvalde tika uzticēta privātpersonai - Jonam Postelam (Jon Postle). Pēc kāda laika pārvaldība tika nodota doktoram Villijam Blekam (Willie Black), kurš strādāja Apvienotās Karalistes tīmekļa izglītības un izpētes asociācijā (AKTIIA). Domēna vārda pieteikumi tika nosūtīti pa e-pastu, izskatīti un pārsūtīti Apvienotās Karalistes nosaukumu komitejai (AKNK), pirms to apstrādāja AKTIIA. Šajā komitejā ietilpa tikai lielākie Interneta pakalpojumu sniedzēji

Apvienotās Karalistes Nosaukumu komiteja tika organizēta kā vēstkopa, kurā tika apspriesti visi pieteiktie domēna vārdi. Dalībnieki apsvēra vai reģistrējamais domēna vārds atbilst noteikumiem, kuri noteica, ka domēna vārdam ir jābūt ļoti līdzīgam vai identiskam ar reģistrētāja uzņēmuma nosaukumu. Nosaukumu komiteja varēja iebilst pret jebkuru domēna vārdu un tika noraidīts, ja tika saņemts pat neliels skaits iebildumu. Papildus "sakritības" ierobežojumiem katrs uzņēmums drīkstēja reģistrēt tikai vienu domēna vārdu.
Deviņdesmito gadu vidū sakarā ar Interneta straujo reģistrējamo domēna vārdu daudzums bija tik liels, ka brīvprātīgie darbinieki tos vairs nespēja atstrādāt. Olivers Smits no "Demon Internet" atrisināja problēmu piedāvājot komitejai rīkus, kuri automatizēja domēnu apstrādi. Šie rīki ļāva reģistrēt lielu domēna vārdu skaitu daudz īsākā laikā.

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «DENIC eG - Reģistrēto domēnu skaits augstāka līmeņa domēniem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. decembrī. Skatīts: 2009. gada 14. novembrī.
  2. Nominet - Registrations