Pāriet uz saturu

Agroķīmija

Vikipēdijas lapa

Agroķīmija ir zinātne par ķīmijas izmantošanu lauksaimniecībā[1] ar praktisko mērķi palielināt ražas un uzlabot to kvalitāti.

Pirmos pētījumus agroķīmijā 16. gadsimtā Francijā veica B. Palisī. Pirmo grāmatu par agroķīmijas pamatiem publicēja zviedru ķīmiķis J. Valēriuss 1761. gadā.[1]

Kā zinātne tā izveidojusies 18. un 19. gadsimtu mijā. Latvijā pirmie vietējie agroķīmiskie pētījumi tika veikti 19. gadsimta beigās Rīgas Politehnikumā un bija veltīti augsnes mēslošanai, tos veica V. Knīrīms un G. Tomss.[2]

Pirmās lekcijas Latvijā par agroķīmiju sāka lasīt P. Kulitāns Latvijas Universitātē 1920. gadā, 1922. gadā LU izveidoja Lauksaimniecības ķīmijas katedru.[1] Ap šo laiku sākās teorētiski agroķīmijas pētījumi LU un Zemkopības ministrijā. Pētīja vietējo augšņu reakcijas un vajadzību pēc kaļķošanas, apkopoja datus par minerālmēslu lietderību, izstrādāja metodes, kā noteikt augiem pieejamo barības vielu daudzumu augsnē, kūtsmēslu un vircas sastāvu un uzglabāšanu.[2]

Padomju laikā turpinājās kaļķošanas un citas mēslošanas lietderības izpēte, pētīja kūdras mēslojuma efektivitāti, mikroelementu iedarbību, izstrādāja paņēmienus sēklu kodināšanai. 1964. gadā pabeidza Latvijas augšņu reakciju kartēšanu,[2] turpmāk kartes vairākkārt atjaunoja. Kartēs tika parādīta fosfora un kālija, retāk arī magnija, slāpekļa u.c. mikroelementu daudzums un augsnes skābuma (pH) reakcija.[3]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 84. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  32. lpp.
  3. Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 85. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]