Pāriet uz saturu

Doneckas apgabals

Vikipēdijas lapa
Doneckas apgabals
Донецька область
—  apgabals  —
Flag of Doneckas apgabals
Karogs
Coat of arms of Doneckas apgabals
Ģerbonis
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Donecka (oficiāli), Kramatorska (faktiski)
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 26 517 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 4 343 900
 - Blīvums 163,8/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (56,87%)
krievi (38,22%)
grieķi (1,61%)
Mājaslapa: http://donoda.gov.ua
Doneckas apgabals Vikikrātuvē

Doneckas apgabals (ukraiņu: Донецька область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabaliem rietumos, Harkivas apgabalu ziemeļos, Luhanskas apgabalu ziemeļaustrumos, kā arī Krievijas Rostovas apgabalu austrumos un Azovas jūru dienvidos.

Tagadējā Doneckas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). 1223. gadā šī apgabala teritorijā notika Kauja pie Kalkas upes, kurā Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijivas Krievzemes karaspēku.

Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse).

Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Osmaņu impērijas vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas—Lietuvas ūnijas ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657) kā daļa no Zaporižjas Sečas zemēm. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju Polijas—Lietuvas kopvalsts un Krievijas caristes kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporižjas Seča nokļuva atkarībā no Krievijas. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižas Seču, bet dienvidu daļu pie Azovas jūras palika Krimas hanistei līdz 1783. gadam.

No 1754. gada daļa no apgabala bija iekļauta Krievijas ImpērijāJaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā, kurā tolaik ietilpa tagadējais Doneckas apgabals. 19. gadsimta beigās šeit sāka attīstīties metalurģiskā rūpniecība. 1869. gadā kazaku ciema vietā nodibināja pilsētu.

No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. Pilsoņu kara laikā apgabala teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918—1921). 1921. gadā šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1924. gadā to nodēvēja par Staļinu. 1932. gadā no Dņipropetrovskas apgabala un Harkivas apgabalu daļām izveidoja Staļinas apgabalu, 1938. gadā to sadalīja Staļinas un Vorošilovgradas apgabalos. 1961. gadā to pārdēvēja par Doneckas apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. Donbasa kara laikā Krievijas specvienību atbalstītie separātisti 2014.—2015. gadā ieņēma Doneckas apgabala austrumu daļu.

Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tautība Skaits[1] %
ukraiņi 2 744 149 56,87%
krievi 1 844 399 38,22%
grieķi 77 516 1,61%
baltkrievi 44 525 0,92%
tatāri 19 161 0,40%
armēņi 15 734 0,33%
ebreji 8 825 0,18%
azerbaidžāņi 8 075 0,17%
gruzīni 7 197 0,15%
moldāvi 7 171 0,15%
citi 48 811 1,01%
kopā 4 825 563 100%

Lielāko etnisko grupu izmaiņas (1939—2001)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tautība 1939 1959 1989 2001
ukraiņi 59,3% 55,6% 50,7% 56,9%
krievi 31,2% 37,6% 43,6% 38,2%
grieķi 3,0% 2,2% 1,6% 1,6%
baltkrievi 0,9% 1,5% 1,5% 0,9%
tatāri 0,5% 0,6% 0,5% 0,4%
armēņi 0,1% 0,1% 0,2% 0,3%
ebreji 2,1% 1,0% 0,5% 0,2%

Administratīvi teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Administratīvais iedalījums no 2020. gada

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Doneckas apgabala rajoni un apgabala pakļautības pilsētas kopš 2020. gada augusta

2020. gada 18. jūlijā, rajonu skaits Doneckas apgabalā tika samazināts līdz 8 rajoniem.[2][3]

Nosaukums Platība Iedzīvotāji
(2022)
Centrs Iedalījums
Bahmutas rajons 1687 220 275 Bahmuta 7 teritoriālās kopienas
Doneckas rajons 2895 1 484 514 Donecka 6 teritoriālās kopienas
Horļivkas rajons 2468 662 069 Horļivka 9 teritoriālās kopienas
Kaļmiuskes rajons 3132 120 769 Kaļmiuske 5 teritoriālās kopienas
Kramatorskas rajons 5186 543 371 Kramatorska 12 teritoriālās kopienas
Mariupoles rajons 2620 502 909 Mariupole 5 teritoriālās kopienas
Pokrovskas rajons 4020 386 451 Pokrovska 14 teritoriālās kopienas
Volnovahas rajons 4491 139 014 Volnovaha 8 teritoriālās kopienas

Administratīvais iedalījums līdz 2020. gadam

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Doneckas apgabala rajoni un apgabala pakļautības pilsētas

Līdz 2020. gadam, administratīvi Doneckas apgabals iedalījās 28 apgabala pakļautības pilsētās un 18 rajonos. Kopā apgabalā 2003. gada 1. janvārī bija:[4]

  • 18 rajoni,
  • 52 pilsētas,
    • tajā skaitā 28 apgabala pakļautības pilsētas,
  • 131 pilsētciemats un ciemats,
  • 1121 ciems,
  • 21 pilsētas rajons 4 pilsētās.
Apzīmējums
kartē
Nosaukums Platība Iedzīvotāji
(2001)
Centrs Iedalījums
a Amvrosijivkas rajons 1455 55072 Amvrosijivka 1 pilsēta: Amvrosijivka; 3 pilsētciemati: Vojkovska, Kutejnikove, Novoamvrosijivske; 12 ciema padomes
b Bahmutas rajons 1687 53866 Bahmuta[P 1] 1 pilsēta: Siverska; 1 pilsētciemats: Luhanske; 24 ciema padomes
f Dobropiļļas rajons 949 20482 Dobropiļļa[P 1] 1 pilsētciemats: Svjatohorivka; 10 ciema padomes
r Jasinuvatas rajons 809 30165 Jasinuvata[P 1] 3 pilsētciemati: Verhņotorecke, Želanne, Očeretine; 9 ciema padomes
g Kostjantiņivkas rajons 1172 21032 Kostjantiņivka[P 1] 20 ciema padomes
i Limanas rajons[P 2] 1018 24781 Limana[P 1] 5 pilsētciemati: Drobiševe, Kirovska, Novoseļivka, Jampiļa, Jarova; 7 ciema padomes
h Krasnoarmijskas rajons 1316 37384 Krasnoarmijska[P 1] 3 pilsētciemati: Hrodivka, Novoekonomične, Udačne; 17 ciema padomes
j Marjinkas rajons 1350 90434 Marjinka 3 pilsētas: Marjinka, Krasnohorivka, Kurahove; 2 pilsētciemati: Oleksandrivka, Staromihajļivka; 15 ciema padomes
k Novoazovskas rajons 1000 38861 Novoazovska 1 pilsēta: Novoazovska; 1 pilsētciemats: Sedove; 14 ciema padomes
l Oleksandrivkas rajons 1010 22883 Oleksandrivka 1 pilsētciemats: Oleksandrivka; 15 ciema padomes
m Peršotravņevas rajons 792 29241 Manhuša 2 pilsētciemati: Manhuša, Jalta; 6 ciema padomes
n Slovjanskas rajons 1273 39165 Slovjanska[P 1] 4 pilsētciemati: Andrijivka, Bilbasivka, Rajhorodoka, Čerkaske; 12 ciema padomes
o Starobeševes rajons 1255 56048 Starobeševe 1 pilsēta: Komsomoļske; 2 pilsētciemati: Starobeševe, Novijsvita; 11 ciema padomes
q Šahtarskas rajons 1194 23570 Šahtarska[P 1] 13 ciema padomes
p Teļmanoves rajons 1340 35058 Teļmanove 3 pilsētciemati: Teļmanove, Andrijivka, Mirne; 12 ciema padomes
c Velika Novosilkas rajons 1901 49272 Velika Novosilka 1 pilsētciemats: Velika Novosilka; 15 ciema padomes
d Volnovahas rajons 1848 92630 Volnovaha 1 pilsēta: Volnovaha; 6 pilsētciemati: Blahodatne, Volodimirivka, Donske, Novotrojicke, Oleņivka, Oļhinka; 27 ciema padomes
e Volodarskes rajons 1221 31169 Volodarske 1 pilsētciemats: Volodarske; 10 ciema padomes

Apgabala pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Numurs
kartē
Nosaukums Platība Iedzīvotāji
(2001)
Iedalījums
2 Avdijivka 29 37210
3 Bahmuta 73 113360 3 pilsētas: Bahmuta, Soledara, Časivjara; 1 pilsētciemats: Krasna Hora
6 Debaļceve 37 52214 2 pilsētas: Debaļceve, Svitlodarska; 1 pilsētciemats: Miroņivska
8 Mirnohrada 23 55815
9 Dobropiļļa 20 71695 3 pilsētas: Dobropiļļa, Bilicke, Bilozerske; 1 pilsētciemats: Novodonecke
10 Dokučajevska 119 25265
1 Donecka 570 1033424 9 pilsētas rajoni; 1 pilsēta: Mospine; 1 pilsētciemats: Larine
11 Družkivka 46 74901 1 pilsēta: Družkivka; 2 pilsētciemati: Oleksijevo-Družkivka, Rajske
7 Torecka 62 87024 2 pilsētas: Torecka, Zaļizne; 3 pilsētciemati: Kirove, Novhorodske, Ščerbiņivka
26 Harcizka 207 114105 3 pilsētas: Harcizka, Zuhresa, Ilovajska; 3 pilsētciemati: Zujivka, Trojickoharcizska, Hirne
5 Horļivka 422 314660 3 pilsētas rajoni; 3 pilsētciemati: Hoļmivske, Zajceve, Pantelejmoņivka; 1 ciema padome
28 Jasinuvata 19 37552
12 Jenakijeve 425 161535 3 pilsētas: Jenakijeve, Vuhlehirska, Bunhe; 4 pilsētciemati: Bulavinske, Karlomarksove, Korsuņa, Oļhovatka
14 Hrestivka 7 30910
15 Kostjantiņivka 66 95111
16 Kramatorska 356 216162 1 pilsēta: Kramatorska; 4 pilsētciemati: Bileņke, Krasnotorka, Šabeļkivka, Jasnohirka
17 Limana 192 29610
18 Krasnoarmijska 39 83251 2 pilsētas: Krasnoarmijska, Rodinske; 1 pilsētciemats: Ševčenko
19 Makijivka 426 432830 5 pilsētas rajoni; 5 pilsētciemati: Hruzkozorjanske, Proletarske, Jasiņivka, Krinična, Nižņa Krinka; 1 ciema padome
20 Mariupole 244 514548 4 pilsētas rajoni; 3 pilsētciemati: Sartana, Starijkrima, Talakovka
21 Novohrodivka 5 17473
22 Selidove 108 62589 3 pilsētas: Selidove, Hirnika, Ukrajinska; 4 pilsētciemati: Kurahivka, Cukurine, Višneve, Komišivka
23 Slovjanska 74 146585 3 pilsētas: Slovjanska, Svjatohirska, Mikolajivka
24 Sņižne 189 82609 1 pilsēta: Sņižne; 5 pilsētciemati: Andrijivka, Hirnicke, Zaļisne, Pervomajske, Severne
27 Šahtarska 51 71658 1 pilsēta: Šahtarska; 3 pilsētciemati: Kontarne, Serdite, Stižkivske
25 Toreza 105 95632 1 pilsēta: Toreza; 2 pilsētciemati: Pelahijivka, Rozsipne
4 Vuhledara 5 17440
13 Ždaņivka 2 14793 1 pilsēta: Ždaņivka; 1 pilsētciemats: Viļhivka
Piezīmes
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 neietilpst rajonā
  2. administratīvi pakļauts Limanas municipalitātei, savas rajona padomes nav

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]