Pāriet uz saturu

Einstein Probe

Vikipēdijas lapa
Einstein Probe
爱因斯坦探针卫星
KA veidsrentgenstaru orbitālā observatorija
OperatorsĶīnas zinātņu akadēmija, Karogs: Ķīna Ķīna
Starts09.01.2024. 07:03 UTC
Starta vietaSjičana 3 Karogs: Ķīna Ķīna
NesējraķeteChang Zheng 2C, Karogs: Ķīna Ķīna
Darbības ilgums3 gadi (plānots)[1]
NSSDC ID2024-007A
SCN58753
Tīmekļa vietnehttps://ep.bao.ac.cn/
EnerģijaSaules baterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsLEO
Apogejs~ 600 km
Perigejs~ 600 km

Einstein Probe (爱因斯坦探针卫星, Aiyinsitan Tanzhen) ir Ķīnas rentgenstaru orbitālā observatorija. Šis ir Ķīnas zinātņu akadēmijas projekts sadarbībā ar Eiropas kosmosa aģentūru un Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūtu.[1] Projekta galvenie mērķi ir "atklāt augstas enerģijas pārejas procesus un novērot mainīgos objektus". Kosmiskais aparāts orbītā tika palaists 2024. gada 9. janvārī.

Einstein Probe masa ir 1450 kg, izmēri ir 3 × 3,4 metri.

Tai ir divi instrumenti:

  • Wide-field X-ray Telescope (WXT) — platleņķa rentgenstaru teleskops, kā redzeslauks ir 3600 kvadrātgrādu. Tam ir izmantota modernākā omāra acs optika, kas ļauj aplūkot rentgenstaru notikumus dziļāk un plašāk, nekā tas bija iespējams līdz šim. "Omāra acs" optiku pirmo reizi izmēģināja Ķīnas zinātņu akadēmijas izstrādātajā Lobster Eye Imager for Astronomy (LEIA) misijā, kas bija izvietota 2022. gadā palaistajā pavadonī SATech-01.
  • Follow-up X-ray Telescope (FXT) — sekojošais rentgena teleskops. Tā spoguļu modulis sastāv no 54 ielocītiem Voltera spoguļiem ar fokusa attālumu 1600 mm un efektīvo laukumu, kas lielāks par 300 cm² pie 1,5 keV. FXT optika ir pārņemta no Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūtā izstrādātā instrumenta eROSITA, kas bija uzstādīts 2019. gadā palaistajā Krievijas observatorijā Spektr-RG.

Kosmiskajā aparātā ir iebūvēta datu apstrāde un autonomas sekošanas iespējas, kas ļauj darbināt FXT, tiklīdz WXT konstatē rentgenstaru notikumu.

Einstein Probe tika palaists 2024. gada 9. janvārī 07:03 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 2D no Sjičanas pavadoņu palaišanas centra. Kosmisko aparātu ievadīja apļveida aptuveni 600 km augstā maza slīpuma orbītā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]