Pāriet uz saturu

Ibn Saūds

Vikipēdijas lapa
Ibn Saūds
Saūda Arābijas monarhs
Saūda Arābijas karalis
Valdīšana 1932. gada 14. augusts – 1953. gada 9. novembris
Kronēšana 1932. gada 22. septembris
Pēctecis Saūds
Dzimis 1876. gada 15. janvārī
Rijāda
Miris 1953. gada 9. novembrī (77 gadu vecumā)
Tāifa
Apglabāts Rijāda
Dinastija Saūdu dinastija
Tēvs Abduls Rāmans bin Faisals
Reliģija Sunnītu islāms

Abdelazīzs bin Abd ar Rahmāns bin Faisals Al Saūds (arābu: عبد العزيز بن عبد الرحمن بن فيصل آل سعود, ʿAbd al-ʿAzīz b. ʿAbd ar-Raḥmān b. Faiṣal Āl Saʿūd; dzimis 1876. gada 15. janvārī, miris 1953. gada 9. novembrī) bija musulmaņu reliģiskais līderis, Saūda Arābijas pirmais monarhs, valsts dibinātājs. Uzsāka valstī esošās naftas izmantošanu.

Saūdi valdīja lielākajā daļā Arābijas no 1780. līdz 1880. gadam, taču pēc tam viņus izdzina konkurenti — Rašīdi. Saūdi devās trimdā uz Kuveitu. 1901. gadā 21 gada vecumā Ibn Saūds sāka agrāk piederējušo zemju atgūšanu. Pēc trīs desmitgažu ilgiem iekarojumiem kļuva par valdnieku gandrīz visā Arābijas centrā. Apvienoja Saūda Arābijas valstī visas savā pārvaldībā esošās domīnijas.

Bija vairāku desmitu bērnu tēvs, bija 45 dēli.[1] Visu nākamo Saūda Arābijas monarhu tēvs.

  1. «King Abdul Aziz family tree». Geocities. Skatīts: 2013. gada 23. augusts.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]