Pāriet uz saturu

Kārpainie zalkši

Vikipēdijas lapa
Kārpainie zalkši
Acrochordus (Hornstedt, 1787)
Kārpainais zalktis (Acrochordus arafurae)
Kārpainais zalktis (Acrochordus arafurae)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaČūskas (Serpentes)
InfrakārtaĪstās čūskas (Alethinophidia)
InfrakārtaAugstākās čūskas (Caenophidia)
DzimtaKārpaino zalkšu dzimta (Acrochordidae)
ĢintsKārpainie zalkši (Acrochordus)
Kārpainie zalkši Vikikrātuvē

Kārpainie zalkši, kārpaino zalkšu ģints (Acrochordus) ir vienīgā kārpaino zalkšu dzimtas (Acrochordidae) ģints, kas apvieno 3 sugas.[1][2] Tās ir izteikti ūdenī dzīvojošas čūskas, kas mājo Dienvidāzijā, Dienvidaustrumāzijā, Jaungvinejā un Austrālijā. Tās atkarībā no sugas sastopamas gan saldūdens tilpnēs, gan piekrastes jūru viegli sāļajos ūdeņos, lagūnās un upju ietekās.[2][3] Visi kārpainie zalkši ir cilvēkam nekaitīgi (nav indīgi).[4][5][6]

Kārpainajiem zalkšiem ir maisveida āda, kas ir tik brīva un liela it kā būtu čūskai par lielu, attēlā Javas kārpainais zalktis (Acrochordus javanicus)

Ģenētiskajos pētījumos noskaidrojies, ka kārpaino zalkšu dzimta ir senākā no augstāko čūsku infrakārtas (Caenophidia) un tai piederošās sugas bija sastopamas jau miocēna sākumā. Pārējo augstāko čūsku dzimtu priekštecis atdalījās no kārpainajiem zalkšiem terciāra perioda sākumā, kas nozīmē, ka zalkšu virsdzimta ir māsas taksons kārpainajiem zalkšiem.[2]

Kopīgās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārpainajiem zalkšiem ir raksturīga maisveidīga āda, kas klāta ar sīkām kārpiņām, kuras savstarpēji nesaskaras. Āda ir tik brīva, ka rodas sajūta, ka tā čūskai ir par lielu. Uz vēdera tām nav vēdera zvīņu, acis mazas un novietotas galvas virspusē.[3] Kā visām augstākajām čūskām tām nav saglabājušies iegurņa un pakaļkāju rudimenti, kuri savukārt ir saglabājušies zemākajām čūskām (Henophidia).[2] Kārpainie zalkši ir liela auguma, masīvas čūskas, lielākajiem īpatņiem sasniedzot 2,9 metrus.[7] Barojas galvenokārt ar zivīm. Medības notiek, pasīvi guļot uz ūdenstilpes gultnes un gaidot upuri peldam garām. Visas sugas ir oldzīvdzemdētājas un tām dzimst dzīvi mazuļi (4—40), dzemdībām notiekot ūdenī. Pastāv viedoklis, ka šīs sugas vairojas retāk kā citas čūskas, kā arī, ka reizēm mātītes spēj vairoties partenoģenēzes veidā (olšūnas attīstība par pieaugušu organismu bez apaugļošanās).[2]

Mazais kārpainais zalktis (Acrochordus granulatus)

Kārpaino zalkšu dzimta (Acrochordidae)[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]