Pāriet uz saturu

Klīo

Vikipēdijas lapa
Klio Pjēra Miņjāra 1689. gada gleznā
Klio statuja Berlīnē (Alberts Volfs)

Klīo, arī Klio un Kleio[1] ir viena no deviņām mūzām sengrieķu mitoloģijā. Viņas aizgādībā atradās vēsture.[2] Sengrieķu klasiskajā ērā autori mūzām piedēvēja sīku sadalījumu par katras aizgādību - Klīo kļuva par vēstures mūzu. Parasti tika attēlota sēžot uz lādes ar grāmatām, rokā turot vīstokli, kopš 16. gadsimta bieži arī liru vai tauri un lauru vainagu. Tās vecāki bijuši Zevs un titāne Mnēmosine, atmiņas dievība.[3]

No Klīo sengrieķu vārda "kleiō" radušies tādi vārdi kā "padarīt slavenu" un "svinēt". Saskaņā ar Diodoru, vārds radies no slavas, ko varoņiem dod viņu sasniegumu poētiska apdziedāšana. Sākotnēji Klīo bijusi varoņdziesmu mūza.[4]

Klīo statuja atrodas uz Valdemāra ielas 9. nama fasādes Rīgā, viņas vārdā 1865. gadā nosaukts asteroīds 84 Klīo (84 Klio).[3]

Pēc vienas no mītu versijām Klīo pazīstama ar to, ka sadusmojusi Afrodīti ar savu mīlestību pret parasto mirstīgo Adonīsu. Savās dusmās Afrodīte likusi Klīo iemīlēties Pellas valdniekā Pjerosā (Pīrā), tomēr tas ir vienīgais mīts, kurā šis valdnieks pieminēts.[5]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]