Midelburga
| Midelburga | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Middelburg | |||
 | |||
| |||
  Midelburga | |||
| Koordinātas: 51°30′N 3°37′E / 51.500°N 3.617°EKoordinātas: 51°30′N 3°37′E / 51.500°N 3.617°E | |||
| Valsts |
 Nīderlande | ||
| Province |
 Zēlande | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 53,04 km2 | ||
| • sauszeme | 48,54 km2 | ||
| Augstums | 3 m | ||
| Iedzīvotāji (2023) | |||
| • kopā | 49 956 | ||
| • blīvums | 898,5/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indekss | 4330–4341 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Midelburga Vikikrātuvē | |||
Midelburga (nīderlandiešu: Middelburg, izrunā: /ˈmɪdəlˌbʏrx/) ir pilsēta Nīderlandes dienvidrietumos. Tā ir Zēlandes provinces administratīvais centrs. 2014. gadā pilsētā dzīvoja 47,7 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta stipri cieta Otrā pasaules kara laikā. Ievērojamākās apskates vietas ir pilsētas dome, Svētā Nikolaja abatija un 16. gadsimtā celtā baznīca. Ir saglabājušies arī vairāki pilsētas vārti.
Tehnoloģiju ziņā Midelburgai bija ievērojama loma zinātniskajā revolūcijā agrīnajā mūsdienu periodā. Nīderlandes zinātnes un tehnoloģiju zelta laikmetā pilsēta bija objektīvu izgatavošanas centrs. Mikroskopa un teleskopa izgudrojums 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā bieži tiek piedēvēts Midelburgas briļļu veidotājiem (ieskaitot Zahariju Jansenu un Hansu Lipersiju).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Midelburgas pilsēta, iespējams, datēta ar 8. gadsimta beigām vai 9. gadsimta sākumu. Pirmoreiz Midelburga pieminēta kā viena no trim nocietinātām pilsētām (borgām), kas uzcelta Valkerenā (toreizējā salā), lai pasargātu no vikingu reidiem. 844. gadā šajā vietā tika uzcelts klosteris, kas līdz reformācijai palika aktīvs katoļu fonds. Pamati Midelburgas "staltajai un gleznainajai" galvenajai baznīcai pirmo reizi tika likti 10. gadsimtā; papildu celtniecība turpinājās viduslaikos.
Pilsētas tiesības Midelburgai tika piešķirtas 1217. gadā. Viduslaikos tā kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru tirdzniecībā starp Angliju un augošajām Flandrijas pilsētām. 13. un 14. gadsimtā pilsēta turpināja iegūt varu un prestižu.
No 1559. līdz 1603. gadam Midelburga bija katoļu bīskapijas bīskapa krēsls, kas aptvēra visu Zēlandi. Astoņdesmit gadu karā Midelburgu ilgstoša aplenkuma laikā (1572–1574) ieņēma Spānijas spēki.
Sākotnējo zemju ziemeļu provinces ieguva neatkarību no bijušajiem Spānijas Hābsburgu valdniekiem un izveidoja Nīderlandi - protestantu valsti. Vēlāk, 17. gadsimtā Midelburga pēc Holandes metropoles Amsterdamas kļuva par nozīmīgāko Nīderlandes Austrumindijas kompānijas centru Septiņu Apvienoto Nīderlandes Republikā. Midelburgai arī bija nozīmīga loma 17. gadsimta vergu tirdzniecībā.
Midelburgā, sefardu apbedījumu vietā, kas atrodas Jodengangā ārpus pilsētas sienas, ir apbedīts Samuels ben Izraēls, Menasa ben Izraēla dēls. Menass ben Izraēls veda sarunas ar Kromvelu par Anglijas un tās koloniju atvēršanu ebrejiem. Midelburgā ir arī Aškenazi apbedījumu vieta, kas atrodas pie Walensingel pilsētas sienas iekšpusē. 1994. gadā tika atjaunota sinagoga, jo tā tika daļēji iznīcināta Otrā pasaules kara laikā. Šī sinagoga bija trešā, kas tika uzcelta Nīderlandē zelta laikmetā. Dzelzceļa stacijas zālē ir piemiņas plāksne Zēlandes ebrejiem, kuri sāka ceļu uz nāves nometnēm no Midelburgas dzelzceļa stacijas.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Midelburga.
 | Šis ar Nīderlandi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|