Nikosija jeb Lefkosija (grieķu: Λευκωσία), arī Lefkoša (turku: Lefkoşa), ir Kipras galvaspilsēta un lielākā pilsēta, atrodas Kipras centrālajā daļā, Mesaorijas līdzenuma rietumos, Pedieosas upes krastos. Tā ir vistālāk uz dienvidaustrumiem esošā kādas Eiropas Savienības dalībvalsts galvaspilsēta. 2016. gadā pilsētā dzīvoja 116 tūkstoši iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā iedzīvotāju skaits bija ap 330 tūkstošiem. Kopš Kipras krīzes (1955–1964) Nikosija ir sadalīta divās daļās (tā ir vienīgā galvaspilsēta pasaulē, kas pēc Berlīnes mūra krišanas ir tikusi sadalīta). Pilsētas dienvidu rajoni pieder Kiprai, bet ziemeļu rajoni Ziemeļkiprai. Pilsēta ir viena no vissenāk apdzīvotajām vietām pasaulē, tā bijusi nepārtraukti apdzīvota vairāk nekā 4500 gadus.
Nikosija ir Kipras galvenais finanšu, tirdzniecības un kultūras centrs. 2012. gadā Nikosija tika atzīta par piekto bagātāko pilsētu pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumiem.[1] Pilsētā atrodas zinātnisko pētījumu centrs, 12 bibliotēkas, tautas mākslas muzejs un ikonu muzejs.
Nikosijā ir Vidusjūras klimats. Gaisa vidējā temperatūra janvārī ir ap 10 °C, jūnijā 28 °C. Nokrišņu daudzums gadā ir 360 mm. Zaļo apstādījumu dēļ pilsēta izskatās kā oāze stepju bezmežu platībās.
|
---|
| Rietumeiropa | Ziemeļeiropa | Centrāleiropa | Dienvideiropa | Austrumeiropa | |
- Amsterdama, Nīderlande
- Andora la Velja, Andora
- Berne, Šveicea
- Brisele, Beļģija
- Daglasa, Menas Sala
- Dublina, Īrija
- Gibraltārs, Gibraltārs
- Lisabona, Portugāle
- Londona, Apvienotā Karaliste
- Luksemburga, Luksemburga
- Madride, Spānija
- Monako, Monako
- Parīze, Francija
- Sentheljēra, Džērsija
- Sentpīterporta, Gērnsija
- Vaduca, Lihtenšteina
|
- Helsinki, Somija
- Kopenhāgena, Dānija
- Longjērbīene, Svalbāra
- Mariehamna, Olande
- Oslo, Norvēģija
- Reikjavika, Islande
- Rīga, Latvija
- Stokholma, Zviedrija
- Tallina, Igaunija
- Touršhavna, Fēru Salas
- Viļņa, Lietuva
| |
- Ankara‡, Turcija†
- Atēnas, Grieķija
- Nikosija‡, Kipra, Ziemeļkipra1
- Podgorica, Melnkalne
- Roma, Itālija
- Sanmarīno, Sanmarīno
- Priština, Kosova
- Sarajeva, Bosnija un Hercegovina
- Skopje, Ziemeļmaķedonija
- Tirāna, Albānija
- Valleta, Malta
- Vatikāns, Vatikāns
- Zagreba, Horvātija
|
- Baku, Azerbaidžāna†
- Bukareste, Rumānija
- Chinvala, Dienvidosetija†1
- Erevāna, Armēnija†
- Kijiva, Ukraina
- Kišiņeva, Moldova
- Minska, Baltkrievija
- Maskava, Krievija†
- Astana, Kazahstāna†
- Sofija, Bulgārija
- Stepanakerta, Arcaha†1
- Suhumi, Abhāzija†1
- Tbilisi, Gruzija†
- Tiraspole, Piedņestra1
|
| | |
|
|
---|
| Centrālāzija | |
---|
| Austrumāzija | |
---|
| Dienvidāzija | |
---|
| Dienvidaustrumāzija |
- Bandarseribegavana, Bruneja
- Bangkoka, Taizeme
- Dili, Austrumtimora
- Džakarta (pašreizējā) un Nusantara (plānotā), Indonēzija
- Flaiingfiškova, Ziemsvētku Sala
- Hanoja, Vjetnama
- Kualalumpura (oficiālā) un Putradžaja (administratīvā), Malaizija
- Manila, Filipīnas
- Nepjido, Mjanma (Birma)
- Pnompeņa, Kambodža
- Singapūra, Singapūra
- Vestailenda, Kokosu (Kīlinga) Salas
- Vjenčana, Laosa
|
---|
| Dienvidrietumāzija |
- Abū Dabī, Apvienotie Arābu Emirāti
- Ammāna, Jordānija
- Ankara, Turcija
- Baku, Azerbaidžāna
- Bagdāde, Irāka
- Beirūta, Libāna
- Chinvala,† Dienvidosetija
- Damaska, Sīrija
- Doha, Katara
- Erevāna, Armēnija
- Jeruzaleme, Izraēla
- Kuveita, Kuveita
- Manāma, Bahreina
- Maskata, Omāna
- Nikosija, Kipra
- Rijāda, Saūda Arābija
- Sana, Jemena
- Stepanakerta,† Arcaha
- Suhumi,† Abhāzija
- Tbilisi, Gruzija
- Teherāna, Irāna
|
---|
| † pašpasludināto valstu galvaspilsētas |
|