Pāriet uz saturu

Sēne

Vikipēdijas lapa
Rožsārtās bērzlapes

Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni. Tomēr visbiežāk ar vārdu sēne saprot sēņu gaļīgo augļķermeni, kas izdala sporas un kas izaug un paceļas no zemes vai sēnes barības avota. Tāpat kā visas sēnes, arī šie sēņu augļķermeņi nav augi un tajos nenorisinās fotosintēze.

Šīs sēnes cilvēki pārsvarā izmanto kā barības avotu, it īpaši skandināvu, baltu un slāvu valstīs, kur ļoti populāra ir sēņu ievākšanas prakse — sēņošana.

Latvijā sastopamās sēnes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baravika
Alksnenes
Pamatraksts: Ēdamās sēnes

Latvijā par ēdamām ir atzītas 303 sēņu sugas. Sēņotāji visbiežāk lasa tikai kādas 20—30 no tām. Lielāko daļu sēņu pirms ēšanas ir nepieciešams vai ieteicams novārīt, bet dažas var ēst svaigas.

Neēdamās sēnes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parastās žultsbekas
Pamatraksts: Neēdamās sēnes

Latvijā par neēdamām ir atzītas 243 sēņu sugas. Tās ir sēnes, kas nesatur indīgas vielas, bet tomēr satur vielas, kuras izdala nepatīkamu smaku vai arī ir rūgtas vai ar dedzinošu garšu.

Indīgās sēnes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zaļā mušmire
Pamatraksts: Indīgās sēnes

Latvijā par indīgām ir atzītas 33 sugas. Tās ir sēnes, kuru augļķermeņi satur indīgas vielas (sēņu indes), kas, nonākot cilvēka organismā, izraisa tā saindēšanos vai pat paliekošus iekšējo orgānu bojājumus un nāvi. Vairākas ēdamās sēnes, tai skaitā parastais vilnītis, arī var būt indīgas, ja tās pirms lietošanas nenovāra.

Psihotropās sēnes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Smailā kailgalve
Skatīt arī: Psilocibīna sēnes

Latvijā par psihoaktīvām var uzskatīt aptuveni 15 sēņu sugas. Tās ir sēnes, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, ierosinot apziņas izmaiņas, halucinācijas un eiforiju. Daudzviet pasaulē šīs sēnes tiek pielietotas šamanismā un alternatīvajā medicīnā. Muscimolu saturošās sēnes (atsevišķas mušmires) izraisa organisma fizisku saindēšanos un ir indīgas.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]