Pāriet uz saturu

Signāltehnika

Vikipēdijas lapa

Signāltehnikai ir liela nozīme cilvēka un tehnikas komunikācijā. Aizveroties vārtiem, nolaižoties barjerai vai mašīnas apstāšanās gadījumos ir nepieciešami viegli un pašsaprotami signāli. Signālu radīšanai tiek lietotas skaņas un gaismas ierīces. Nepieciešams pareizi izvēlēties signāla veidu, lai nerastos pārpratumi. Pareiza signālu saprašana var būt nozīmīga, it sevišķi bīstamā vidē vai avārijas apstākļos.[1]

Gaisma un skaņa signāltehnikā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļā, dzeltenā, sarkanā, zilā un baltā ir krāsas, kuras visbiežāk lieto signāltehnikā. Īpašos gadījumos ir tikušas lietotas arī violetas, tirkīza vai kāds cits tonis, kuru iegūst sajaucot pamatkrāsas. Var tikt radīti daudz dažādi toņi, ko nosaka krāsu sajaukšanas proporcijas. Praktiski tas izskatās tā, ka vienā korpusā ir ievietotas dažādu krāsu diodes RGB, kuras sauc par daudzkrāsu diodēm.

Skaņa ir spiediena izmaiņas vidē. Dažas no šīm izmaiņām, sauktas par skaņas viļņiem, var uztvert cilvēka auss. Signāltehnikā tiek izmantoti dažādi skaņas parametri. Skaņas spiediens norāda akustisko līmeni jeb skaļumu. To mēra decibelos, kas ir logaritmisks lielums. Cilvēka auss uztver ne tikai skaņas līmeni, bet arī citus parametrus. Piemēram, monotonis tiek uztverts skaļāk nekā platjoslas skaņa, pie vieniem un tiem pašiem decibeliem un audiosignāliem ar ļoti mainīgiem skaņas līmeņiem, tiek uztverti daudz skaļāk nekā vienmērīga skaņa.

Signāltehnikas uzbūve un iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Pastāvīgi degošs
  • Mirgojošs (dažādas intensitātes gaisma ar biežu atkārtošanos);
  • Zibsnis (īss, spēcīgs gaismas lādiņš);
  • Rotējošs ar spoguli;
  • Rotējošs bez spoguļa.
  • Zaļa — viss kārtībā;
  • Dzeltena — uzmanību vai brīdinājums;
  • Sarkana — briesmas vai nepieciešama momentāla iejaukšanās;
  • Zila vai balta — nozīmes var mainīties atkarībā no prasībām vai pielietojuma;
  • Ja nav pieticis ar piecām, ļoti specifiskos gadījumos tiek lietotas arī citas.
  • Pastāvīgi noturīgs tonis;
  • Pulsējošs tonis ar dažu hercu frekvenci;
  • Mainīgs tonis, pastāvīgi skanošs, bet ar mainīgu frekvenci;
  • Monotonis — signālierīce ir spējīga radīt tikai vienu toni;
  • Speciāli signāli, ko noteikušas valdības vai industrijas.

Signāltehnika nepazīst valodu un kultūru atšķirības, un tai ir vienaldzīgs indivīda izglītības līmenis. Skaidri signāli sniedz norādes kā rīkoties. Signāltehnikai ir jābūt viegli saprotamai. Svarīgs faktors rūpniecībā — operatoram ir jābūt iespējai ik mirkli pārliecināties, ka signāls tiek attēlots pareizi, atbilstoši darba statusam. Signāltehniku izmanto arī darba drošības ievērošanai. Tā signalizē par nepieciešamību pamest darba zonu vai telpu. Ļoti specifiska sfēra ir pārtikas ražošana. Signāltehnikai tur ir nepieciešamas ļoti striktas prasības, lai tā atbilstu pārtikas ražotņu normām. Kontroles paneļos un aparātbūvē arī ir nepieciešams ievērot speciālas prasības un normas. To pašu varētu teikt arī par ļoti sarežģītām konveijeru sistēmām, katra dīkstāves minūte izmaksā ļoti dārgi.

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Signāltehnika». signaltehnika.lv. Skatīts: 2019-06-13.