Pāriet uz saturu

Ādolfs Eihmanis

Vikipēdijas lapa
Ādolfs Eihmanis
Adolf Eichmann
Eihmanis 1942. gadā
SS oberšturmbanfīrers

Dzimšanas dati 1906. gada 19. martā
Zolingene, Vācijas Impērija
(Ziemeļreina-Vestfālene, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1962. gada 31. maijā
Ramla, Karogs: Izraēla Izraēla
Apglabāts pelni izkaisīti jūrā
Politiskā partija NSDAP
Tēvs Ādolfs Karls Eihmanis (Adolf Karl Eichmann)
Māte Marija Šefferlinga (Maria Schaefferling)
Dzīvesbiedrs(-e) Veronika Lībla (Veronika Liebl)
Bērni 4
Augstskola Bundesrealgymnasium Linz Fadingerstraße
Paraksts

Oto Ādolfs Eihmanis (vācu: Otto Adolf Eichmann, dzimis 1906. gada 19. martā, miris 1962. gada 31. maijā) bija SS oberšturmbanfīrers, viens no galvenajiem holokausta organizatoriem. Vācijas Valsts drošības pārvaldes (RSHA) IV-B-4 nodaļas vadītājs. Šī nodaļa atbildēja par ebreju deportēšanu uz iznīcināšanas vietām.

Dzimis uzņēmēju ģimenē Zolingenē, Vācijā. Bērnību un jaunību pavadīja Lincā, Austrijā. 1933. gadā atgriezās Vācijā. Trīsdesmito gadu sākumā pēc ģimenes drauga Ernsta Kaltenbrunnera ieteikuma iestājās NSDAP un SS. Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā sāka strādāt Dahavas koncentrācijas nometnes administrācijā. 1934. gadā pārgāja darbā uz SD. Pēc anšlusa darbojās Austrijas teritorijā. 1939. gadā, nodibinoties RSHA, atgriezās Berlīnē. 1942. gada janvārī piedalījās Vanzē konferencē. No 1944. līdz 1945. gadam darbojās Ungārijā, kur vadīja ebreju deportāciju no valsts.

Pēc Otrā pasaules kara ASV varas iestādes Ā. Eihmani sagūstīja, tomēr viņš netika identificēts. 1946. gadā izbēga no ASV gūsta un kādu laiku slēpās kādā ciematā Lineburgas tīrelī. 1950. gadā ar Sarkanā Krusta pasi caur Itāliju aizbēga uz Argentīnu, kur ar viltotiem dokumentiem dzīvoja līdz pat 1960. gadam, kad Mossad aģenti viņu sagūstīja un izveda uz Izraēlu. Izraēlā Ādolfu Eihmani tiesāja par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.[1] 1962. gadā viņam piesprieda nāvessodu pakarot, un šis pagaidām ir vienīgais civilais nāvessods Izraēlas vēsturē.

Eihmaņa prāvas ietekmē Hanna Ārente uzrakstīja pazīstamo eseju "Eihmanis Jeruzalemē" (Eichmann in Jerusalem), kurā izvirzīja tēzi par ļaunuma banalitāti.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]