Pāriet uz saturu

Čārlzs Taunss

Vikipēdijas lapa
Čārlzs Taunss
Charles Townes
Čārlzs Taunss 2007. gadā
Čārlzs Taunss 2007. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1915. gada 28. jūlijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Grīnvila, Dienvidkarolīna, ASV
Miris 2015. gada 27. janvārī (99 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Oklenda, Kalifornija, ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1964)

Čārlzs Hārds Taunss (angļu: Charles Hard Townes; dzimis 1915. gada 28. jūlijā, miris 2015. gada 27. janvārī)[1] bija amerikāņu fiziķis un pedagogs. Viens no kvantu elektrodinamikas pamatlicējiem.[2]

Dzimis 1915. gadā Grīnvilā. Izglītību ieguva Fērmena Universitātē, Djūka Universitātē un Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā. Sāka strādāt Bell Telephone Laboratories, Inc., pēc gandrīz desmit gadiem kļuva par Kolumbijas Universitātes pasniedzēju. Bija fizikas profesors arī Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, Kalifornijas Universitātē Bērkli.

1953. gada decembrī kopā ar diviem saviem studentiem izgatavoja pirmo māzeru.[2] 1958. gadā Taunss un Artūrs Šavlovs pierādīja, ka ir iespējams izgatavot līdzīgu ierīci, kas izmanto gaismu — lāzeru.[2] Zinātniskie darbi mikroviļņu spektroskopijā, nelineārajā optikā, astrofizikā.[2]

1964. gadā kopā ar krievu fiziķiem Nikolaju Basovu un Aleksandru Prohorovu saņēma Nobela prēmiju fizikā "par fundamentālu darbu kvantu elektronikas jomā, kas ļāva konstruēt oscilatorus un pastiprinātājus, kas darbojās saskaņā ar māzera–lāzera principu".[3]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apbalvojumi
Priekštecis:
Jūdžīns Vīgners
Marija Geperte-Maiere
Hanss Jensens
Nobela prēmija fizikā
1964
kopā ar Nikolaju Basovu un Aleksandru Prohorovu
Pēctecis:
Ričards Fainmens,
Džulians Švingers,
Sinitiro Tomonaga