Pāriet uz saturu

Čudova

Vikipēdijas lapa
Čudova
pilsēta
Чудово
Nikolaja Ņekrasova muzejs Čudovā
Nikolaja Ņekrasova muzejs Čudovā
Ģerbonis: Čudova
Ģerbonis
Čudova (Krievija)
Čudova
Čudova
Čudova (Novgorodas apgabals)
Čudova
Čudova
Koordinātas: 59°07′00″N 31°41′00″E / 59.11667°N 31.68333°E / 59.11667; 31.68333Koordinātas: 59°07′00″N 31°41′00″E / 59.11667°N 31.68333°E / 59.11667; 31.68333
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts Novgorodas apgabals
Rajons Čudovas rajons
Pilsētas tiesības 1937
Platība
 • Kopējā 14 km2
Augstums 34 m
Iedzīvotāji (2016)
 • kopā 14 973
 • blīvums 1 069,5/km²
Laika josla MSK (UTC+4)
Mājaslapa www.adminchudovo.ru
Čudova Vikikrātuvē

Čudova (krievu: Чудово) ir pilsēta pie Kerestas upes Novgorodas apgabala ziemeļu daļā Krievijā, Čudovas rajona centrs pie Krievijas federālā autoceļa M10.

Čudovas ciems rakstos pirmoreiz minēts 1539. gadā. 1849. gadā netālu no ciema tika uzcelta Pēterburgas - Maskavas dzelzceļa līnija un pie stacijas sāka veidoties mūsdienu Čudova. 1871. gadā Čudova kļuva par dzelzceļa mezglu, jo Čudova kļuva par Novgorodas - Čudovas šaursliežu dzelzceļa līnijas galastaciju. 1923. gadā pilsēta kļuva par pilsētciematu, bet 1937. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Otrā pasaules kara laikā pilsēta no 1941. gada 20. augusta līdz 1944. gada 29. janvārim atradās vācu okupācijā. Pēc Čornobiļas AES katastrofas 1986. gadā no radiācijas zonas uz Čudovu pārcēlās ievērojams skaits romu. 2006. gadā pilsētā bija 218 romu mājsaimniecību.

Čudovā no 1871. līdz 1876. gadam vasaras pavadīja dzejnieks Nikolajs Ņekrasovs (Николай Алексеевич Некрасов, 1821 — 1877). Mūsdienās dzejnieka mājā iekārtots muzejs.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]