Pāriet uz saturu

Bromūdeņradis

Vikipēdijas lapa
Bromūdeņradis

Bromūdeņraža struktūrformula ar starpatomu attālumu

Bromūdeņraža molekulas modelis
Citi nosaukumi ūdeņraža bromīds
CAS numurs 10035-10-6
Ķīmiskā formula HBr
Molmasa 80,91 g/mol
Blīvums 3,6452 kg/m3
Kušanas temperatūra -86,9 °C
Viršanas temperatūra -66,8 °C
Šķīdība ūdenī 221 g/100 ml (pie 0 °C)

Bromūdeņradis (HBr) ir broma un ūdeņraža binārais savienojums. HBr ir bezkrāsaina gāze ar kodīgu, skābu smaku, daudz smagāka par gaisu. Bromūdeņradis ļoti labi šķīst ūdenī, veidojot stipru skābibromūdeņražskābi (līdz 68,85% HBr pēc masas). 0 °C temperatūrā 1 tilpumā ūdens izšķīst 600 tilpumi bromūdeņraža.[1] Mitrā gaisā bromūdeņradis, tāpat kā hlorūdeņradis, veido miglu. Zemās temperatūrās var izdalīt vairākus bromūdeņraža kristālhidrātus. HBr šķīst etanolā, veidojot vāju elektrolītu.

Rūpnieciskos mērogos bromūdeņradi iegūst ūdeņraža reakcijā ar bromu 200—400 °C temperatūrā katalizatoru (platīna vai azbesta) klātienē.

H2 + Br2 → 2HBr

Gāzveidīgu bromūdeņradi laboratorijas apstākļos iegūst, hidrolizējot fosfora tribromīdu:

PBr3 + 3H2O → H3PO3 + 3HBr

Ērtāk iegūt fosfora tribromīdu uz vietas, reaģējot fosforam ar bromu. Parasti ievieto kolbā sarkano fosforu, samitrina to ar ūdeni, piepilina bromu un uzmanīgi silda.

2P + 5Br2 + 6H2O → 2HPO3 + 10HBr

Lai attīrītu izdalījušos HBr gāzi no broma tvaikiem, to laiž cauri U-veida caurulītei, pildītai ar azbesta un mitra sarkanā fosfora maisījumu[2].

Izplatīta HBr iegūšanas metode ir benzola bromēšana katalizatora (dzelzs tribromīda) klātienē:

C6H6 + Br2 → HBr + C6H5Br

Gāzveida HBr var iegūt arī, reducējot bromu ar sērūdeņradi:

H2S + Br2 → S + 2HBr

Šķīstot ūdenī, veidojas hidroksonija un bromīda joni:

НBr + H2O ⇌ H3O+ + Br

Šis process ir stipri eksotermisks. Ar ūdeni bromūdeņradis veido azeotropu maisījumu, kas satur 47,6% НBr (tādēļ destilējot nevar iegūt koncentrētāku bromūdeņražskābi).

Bromūdeņradis ir termiski ļoti noturīga viela, pat pie 1000 °C sadalās tikai 0,5% HBr molekulu.

Bromūdeņradi un bromūdeņražskābi lieto kā reaģentus citu broma savienojumu iegūšanai.

  1. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва : Издательство иностранной литературы, 1963, 846. lpp. (krieviski)
  2. Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 165. lpp. (krieviski)