Pāriet uz saturu

Lapēnranta

Vikipēdijas lapa
Lapēnranta
Pilsēta
Lappeenranta, Villmanstrand
Lapēnrantas osta
Lapēnrantas osta
Ģerbonis: Lapēnranta
Ģerbonis
Koordinātas: 61°4′0″N 28°11′0″E / 61.06667°N 28.18333°E / 61.06667; 28.18333Koordinātas: 61°4′0″N 28°11′0″E / 61.06667°N 28.18333°E / 61.06667; 28.18333
Valsts Karogs: Somija Somija
Reģions Dienvidkarēlija
Apakšreģions Lapēnrantas apakšreģions
Dibināta 1649. gadā
Platība[1]
 • Kopējā 1 723,6 km2
 • sauszeme 1 434,0 km2
 • ūdens 289,6 km2
Iedzīvotāji (2024)[2]
 • kopā 72 959
 • blīvums 50,9 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa lappeenranta.fi
Lapēnranta Vikikrātuvē
Kauppakatu iela

Lapēnranta (somu: Lappeenranta, zviedru: Villmanstrand) ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidaustrumos. Tā ietilpst Dienvidkarēlijas reģionā. Robežojas ar Krieviju. Pilsēta atrodas Saimā ezera krastā. Pašvaldība aizņem 1723,5 km² platību un tajā dzīvo 72 678 iedzīvotāji (2011. gada 31. janvārī).[3] Pašvaldībā 95,9 % iedzīvotāju dzimtā valoda ir somu.

Nosaukums Lappeenranta veidots no vārda Lappee (Lapē — vēsturiska vieta pašvaldībā) ģenitīva un ranta ("krasts"). Zviedu vārds Villmanstrand nozīmē "mežonīgā vīra krasts", kas tā nosaukts, jo pilsētas ģerbonī bija attēlots mežonīgs cilvēks.[4]

12. gadsimtā tika izveidots Lapēnrantas pagasts. Tagadējais Lapēnrantas ostas rajons 17. gadsimtā bija pazīstams ar Lapvesi tirgu, kur tirgojās ar darvu un citiem produktiem.

1649. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne Lapvesi pasludināja par pilsētu. Tā tika nodēvēta par Villmanstrandu (Villmanstrand).[4]

No 1721. līdz 1743. gadam Villmanstranda bija Savolaksas un Kīmmenegordas lēnes galvaspilsēta. 1721. gadā Villmanstrandā sāka celt nocietinājumus. Krievijas—Zviedrijas kara laikā 1741. gada 23. augustā Villmanstrandas kaujā Krievijas karaspēks ieņēma Lapēnrantas cietoksni. Pilsēta tika nodedzināta, un Krievijas karaspēks kopā ar sagūstītajiem iedzīvotājiem atkāpās uz Krieviju. Karš beidzās 1743. gadā ar Abo miera līgumu, pēc kura Lapēnrantas teritorija nokļuva Krievijas impērijā.

1744. gadā Villmanstranda iekļauta jaunizveidotajā Viborgas guberņā. 1811. gadā, pēc tam, kad visa Somijas teritorija nokļuva Krievijas pakļautībā, Viborgas guberņa, tai skaitā Lapēnranta tika nodota Somijas lielhercogistes sastāvā.

19. gadsimta vidū Lapēnrantā bija tikai dažas nelielas rūpnīcas vai manufaktūras, kurās galvenokārt izgatavoja māla podus un veica naftas produktu apstrādi. Gadsimta pēdējās dekādēs strauji sāka attīstīties rūpniecība. Izveidota Kaukas kokzāģētava, Chymos pārtikas fabrika. Attīstīta tansporta satiksme: līdz ar Saimā kanālu, kurš atklāts 1856. gadā, izbūvētas dzelzceļa līnijas.

Pēc Krievijas Oktobra revolūcijas somu Sarkanā gvarde 1917. gada 11. novembrī Lapēnrantā nodibināja savu varu. Sākoties Somijas pilsoņu karam, 1918. gada sākumā Sarkanie ieņēma Lapēnrantas dzelzceļa stacijas. Baltie pilsētu ieņēma 26. aprīlī un sāka "tīrīšanas". 13. maijā izveidota Lapēnrantas cietuma nometne. Tajā tika ieslodzītas līdz 4000 personas, no kurām 135 izpildīts nāvessods.

Lapēnrantā cieta no aviācijas uzlidojumiem Ziemas karā un Turpinājuma karā.

1967. gadā Lapēnrantas pašvaldībā tika iekļautas Lapē un Lauritsalas teritorijas. 1989. gadā pievienota Nuijamā. Finanšu krīzes iespaidā 2009. un 2010. gadā Lapēnrantai pievienotas Joutseno un Ilemā pašvaldības.

Lapēnrantas lielākie valsts un vietējās varas darba devēji:

Lielākie rūpniecības uzņēmumi:

Lapēnrantā ir daudzas dažādu līmeņu skolas. Augstākās mācību iestādes: Lapēnrantas Tehnoloģiju universitāte, Saimā Lietišķo zinātņu universitāte, Armijas akadēmija.

Pašvaldībā ir vairākas sporta komandas, kuras spēlē augstos līmeņos Somijas sporta līgās.

SaiPa ir hokeja komanda, kas spēlē SM līgā.

Namika Lappeenranta basketbola komanda spēlē Korisliiga augstākajā līmenī un bijuši čempioni 2005. un 2006. gadā.

Ievērojamas personas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadraudzības pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lapēnrantai ir sadraudzības pilsētas:

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]