Pāriet uz saturu

Miglājs

Vikipēdijas lapa
Krabja miglājs — pārnovas atliekas

Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.

Sākotnēji par miglāju sauca jebkuru paplašinātu astronomisku objektu, tai skaitā galaktikas ārpus Piena Ceļa (piemēram, līdz tam laikam, kad Edvīns Habls atklāja galaktikas, Andromedas galaktiku sauca par Andromedas miglāju).

Tumšā miglāja piemērs — Zirga Galvas miglājs

Miglāju iedalījums pēc redzamības un spīdēšanas rakstura:

Pēc izcelsmes:

Difūzie miglāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa novēroto miglāju ir difūzie miglāji, kas nozīmē, ka tie izplešas un tiem nav izteiktu robežu.

Pēc redzamās gaismas tos iedala emisijas un atstarojošos miglājos. Emisijas miglāji paši izstaro gaismu, jo tie satur jonizētas gāzes, kas veido spektra līnijas emisiju. Biežāk novērotie emisijas miglāji ir jonizētā ūdeņraža mākoņi jeb "HII reģioni", kuros pamatsastāvdaļa ir jonizētais ūdeņradis. Savukārt atstarojošie jeb reflekcijas miglāji nerada pietiekama daudzuma redzamo gaismu, bet atstaro tuvāk esošo zvaigžņu gaismu.

Tumšie jeb absorbcijas miglāji ne izstaro, ne atstaro redzamo gaismu. Tie no Zemes ir redzami tādēļ, ka aizsedz fonā spīdošus avotus (gaišos miglājus vai zvaigznes). Šāda miglāja piemērs ir Zirga Galvas miglājs, kas atrodas Oriona zvaigznājā. Tā kā šajos miglājos neeksistē "sildelementi", tie ir ļoti auksti.

Visumā ir arī citi miglāji — planetārie un pārnovu miglāji, kuri ir radušies zvaigžņu evolūcijas rezultātā.

Protoplanetārie miglāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Protoplanetārie miglāji veidojas pirms planetārā miglāja fāzes.

Planetārie miglāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Planetārā miglāja piemērs — Kaķa Acs miglājs

Planetārais miglājs veidojas no gāzēm, kuras zvaigzne izmet dzīves cikla asimptotiskā gigantu zara fāzē, kad tā pārveidojas par balto punduri. Nosviestā čaula veido sfērisku miglāju, kas lēnām izplešas. Tā gaismas spīdums samazinās un šis miglājs dažu desmitu tūkstošu gadu periodā izplešas apkārtējā starpzvaigžņu telpā. Tehniski planetārie miglāji ir HII reģioni. Tie ir blīvāki un kompaktāki salīdzinājumā ar emisijas miglājiem zvaigžņu veidošanās reģionos. Planetāro miglāju vidējā temperatūra ir ļoti augsta, bet tur novērojami arī vēsāki apgabali. Šo īpašību dēļ šajos miglājos ir sastopamas dažādas molekulas, piemēram, oglekļa monoksīds un putekļi, kurus var atrast tikai samērā zemā temperatūrā.

Par planetārajiem miglājiem tos sauc tādēļ, ka pirmie astronomi, kas šos objektus novēroja, domāja, ka tie ir planētu diski.

Pārnovas atliekas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārnovas atliekas rodas pārnovas sprādzienā. Šādi miglāji atšķiras no pārējiem miglājiem ar lielu daudzveidību elektromagnētiskajos starojumos. Tie izstaro radioviļņus, redzamo gaismu un arī rentgenstarojumu. Visredzamākie starojumi ir radiodiapazonā, tāds, piemēram, ir miglājā Kasiopeja A, kurš ir viens no varenākajiem radiostarojuma avotiem kosmosā. Šiem miglājiem ir šķiedrveidīga struktūra un neraksturīga ķīmiskā struktūra — tajos ir ļoti liels smago elementu daudzums. Pārnovu miglāji izstaro gaismu uz eksplodēšanā izdalītās enerģijas daudzuma. Sākuma stadijā tas izplešas ar ātrumu, kas sasniedz vairāk par tūkstošus km/s, bet, saskrienoties ar starpzvaigžņu gāzi, tā ātrums samazinās. Paplašinoties miglājs kļūst arvien retāks un aptuveni 100 tūkstošu gadu periodā izplešas starpzvaigžņu apvidū.

Nozīmīgākie miglāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nosaukums Apzīmējumi Zvaigznājs Spožums, zv.l Leņķiskie izmēri, loka min. Attālums, ly Objekta veids
Ziemeļamerikas miglājs NGC 7000 or Caldwell 20 Gulbis 100 x 120 900 Difūzais miglājs
Oriona miglājs M42, NGC 1976 Orions 2,9 60 x 60 1000 Difūzais miglājs
Trīskāršais miglājs M20, NGC 6514 Strēlnieks 6,4 27 x 29 2200 Difūzais miglājs
Lagūnas miglājs M8, NGC 6523 Strēlnieks 5,5 35 x 60 2500 Difūzais miglājs
Krabja miglājs M1, NGC 1952 Vērsis 8,4 4 x 6 6500 Pārnovas atliekas
Hanteles miglājs M27, NGC 6853 Lapsiņa 7,6 7 x 8 720 Planetārais miglājs
Gliemeža miglājs NGC 7293, Caldwell 63 Ūdensvīrs 6,5 15 x 12 460 Planetārais miglājs
Gredzena miglājs M57, NGC 6720 Lira 9,3 1,4 x 1,0 2300 Planetārais miglājs
Kaķa Acs miglājs NGC 6543, Caldwell 6 Pūķis 8,1 20″ 3300 Planetārais miglājs

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]