Pāriet uz saturu

Pļeseckas kosmodroms

Vikipēdijas lapa
Pļeseckas kosmodroms
Космодром «Плесецк»
Pļeseckas kosmodroms
Sojuz nesējraķetes starts Pļeseckas kosmodromā
Pļeseckas kosmodroms (Krievija)
Pļeseckas kosmodroms
Pļeseckas kosmodroms
Pļeseckas kosmodroms (Arhangeļskas apgabals)
Pļeseckas kosmodroms
Pļeseckas kosmodroms
Vispārīga informācija
Tips kosmodroms
Atrašanās vieta Karogs: Krievija Krievija
Pilsēta Mirnija
Koordinātas 62°57′37″N 40°41′00″E / 62.96028°N 40.68333°E / 62.96028; 40.68333Koordinātas: 62°57′37″N 40°41′00″E / 62.96028°N 40.68333°E / 62.96028; 40.68333
Būvniecības sākums 1957
Pabeigta 1966
Īpašnieks Kosmosa spēki
Tīmekļa vietne
www.plesetsk-info.ru

Pļeseckas kosmodroms (krievu: Космодром «Плесецк»), oficiālais nosaukums 1. Valsts izmēģinājumu kosmodroms (1-й Государственный испытательный космодром), ir Krievijas kosmodroms. Tas atrodas Arhangeļskas apgabalā, blakus Mirnijas pilsētai, 180 km no Arhangeļskas. Kosmodroms ietilpst Mirnijas municipālajā veidojumā, kuram ir slēgta tipa statuss.

Kosmodroma celtniecība sākta 1957. gadā, un tas sākotnēji bija paredzēts SKBR R-7 izvietošanai. Pirmais kosmiskais starts veikts 1966. gadā.

Aukstais karš bija iegājis jaunā saspīlējumā, kad 1957. gadā PSRS raķetes ar atomieročiem bija spējīgas sasniegt ASV teritoriju. Tjuratamā notika SKBR R-7 izmēģinājumi, un tika meklētas vietas, kur izvietot jaunos ieročus. Īsākā trajektorija uz Ziemeļameriku bija pāri Ziemeļu Ledus okeānam, tāpēc starta vietai bija jāatrodas Krievijas ziemeļos. Raķešu transportēšanai bija nepieciešams dzelzceļš. Piemērotākā vieta tika atrasta Arhangeļskas apgabalā, blakus Pļeseckas dzelzceļa stacijai.

1957. gada 11. janvārī pieņemts PSKP CK un PSRS Ministru Padomes lēmums izveidot militāru objektu ar slepeno nosaukumu Angara. Pirmās celtnieku brigādes Pļeseckas stacijā ieradās 1957. gada februārī. Objekts tika būvēts lielā slepenībā. Objektu veidoja kā karaspēka raķešu daļu, apbruņotu ar SKBR R-7 un R-7A. Par kosmodroma dibināšanu tiek uzskatīts 1957. gada 15. jūlijs, kad izveidota karaspēka daļa 13991 ar komandieri pulkvedi Mihailu Grigorjevu. 1959. gada februārī objekts Angara nodēvēts par 3. Mācību artilērijas poligonu. 1959. gada decembrī pabeigts pirmais raķešu komplekss R-7. 1961. gada 15. jūlijā ekspluatācijā nodoti vēl divi R-7 starta laukumi; sākta kaujas dežūra. 1960. gada augustā sākta raķešu R-16 virszemes starta laukumu būve.

1963. gadā pieņemts lēmums par starta kompleksu izmantošanu kosmisko aparātu palaišanai. 1963. gada septembrī PSRS MP pieņēma lēmumu 3. Mācību artilērijas poligonu un blakus esošo Raķešu un kosmiskā bruņojuma zinātniski pētniecisko poligonu pārdēvēt par PSRS Aizsardzības ministrijas 53. zinātniski pētniecisko poligonu.

1966. gada 17. martā veikts pirmais kosmiskais starts, ar nesējraķeti Vostok-2 orbītā ievadot ZMP Kosmos-112. 1967. gadā pabeigta R-12 raķešu kompleksa būvniecība. 1970. gados uzbūvēts Ciklon-3 starta komplekss ar augstu automatizācijas līmeni.

1980. gados sākta starta kompleksa būve Zenit nesējraķetēm, bet projekts pārtraukts, sabrūkot Padomju Savienībai. 2000. gados uz viena Zenit nepabeigtā starta laukuma bāzes sāka būvēt laukumu raķetēm Angara. Finansiālu problēmu dēļ celtniecības ievilkās. Pirmais Angara starts veikts 2014. gada 9. jūlijā.

1993. gadā Kosmisko līdzekļu izmēģinājumu un pielietojuma centrs pārdēvēts par Kosmisko līdzekļu izmēģinājumu un pielietojuma galveno centru. 1994. gadā tas pārdēvēts par 1. Valsts izmēģinājumu kosmodromu.

Sojuz-2 starta laukums

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]