Pāriet uz saturu

Ramzans Kadirovs

Vikipēdijas lapa
Ramzans Kadirovs
Рамзан Кадыров
Ramzans Kadirovs 2023. gadā
Čečenijas vadītājs
Amata sākums
2007. gada 5. aprīlis

Dzimšanas dati 1976. gada 5. oktobrī (47 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Centaroja, Čečenijas-Ingušijas APSR, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Politiskā partija Vienotā Krievija
Tēvs Ahmads Kadirovs
Bērni 12

Ramzans Kadirovs (krievu: Рамзан Ахматович Кадыров, čečenu: Къадар Ахьмат-кIант Рамзан; dzimis 1976. gada 5. oktobrī) ir Krievijas federālā subjekta Čečenijas vadītājs.

Pirmā Čečenijas kara laikā Ramzans Kadirovs piedalījās kaujas operācijās pret Krievijas armiju. Otrā Čečenijas kara laikā kopā ar savu tēvu Ahmatu Kadirovu kļuva pārgāja uz Krievijas pusi. Ahmads Kadirovs aČečenijas prezidents, kas tika nogalināts 2004. gada maijā. Ramzans bija sava tēva paramilitārās vienības (kadiroviešu) vadītājs. 2007. gadā Ramzans kļuva par Čečenijas vadītāju īsi pēc 30 gadu vecuma sliekšņa sasniegšanas (minimālais vecums amata ieņemšanai). Laika gaitā ticis kritizēts par mizogīnisku un homofobisku pieeju.[1][2] Čečenijā nodibināja personālistisku diktatorisku režīmu, apsūdzēts masveida cilvēktiesību pārkāpumos un korupcijā. Viņš ir pazīstams ar savu kritiķu spīdzināšanu.

Kadirovs ir tuvs Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš apmaiņā pret Kadirova lojalitāti sniedz lielas naudas summas Čečenijai. Viņš ir viens no galvenajiem Putina atbalstītājiem, kurš atbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā.

2018. gadā Kadirovam tika aizliegts ieceļot Latvijā par viņa līdzdalību cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumos.[3] Kopš 2022. gada saistība ar Krievijas agresiju Kadirovs ir iekļauts Eiropas Savienības, ASV, Apvienotās Karalistes, Japānas un vairāku citu valstu sankciju sarakstos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Neil MacFarquhar. «Chechen Leader’s Advice on Women: Lock Them In». The New York Times (en-US), 2015-05-20. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2018-02-18.
  2. «One of the victims of Chechnya's 'gay purge' has spoken out about his torture ordeal». The Independent (en-GB). 2017-10-16. Skatīts: 2018-02-18.
  3. «Латвия запретила въезд Кадырову, Бастрыкину, Луговому и еще 46 фигурантам "списка Магнитского"». Настоящее Время (krievu). 2018-02-23. Skatīts: 2024-05-26.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]