Pāriet uz saturu

Salicilskābe

Vikipēdijas lapa
Salicilskābe

Salicilskābes struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C6H4OHCOOH
Molmasa 138,12 g/mol
Blīvums 1440 kg/m3
Kušanas temperatūra 159 °C
Viršanas temperatūra 211 °C (pie 2666Pa)

Salicilskābe (2-hidroksibenzoskābe, C6H4OHCOOH) ir bezkrāsaina, kristāliska aromātiskā hidroksikarbonskābe. Salicilskābe ir bezkrāsaini adatveida kristāli ar saldskābu garšu, kas samērā labi šķīst ūdenī.

Salicilskābes molekula satur divas reaģētspējīgas funkcionālās grupas - hidroksilgrupu un karboksilgrupu, tās abas var veidot esterus. Pazīstamākais ir esteris, kur etiķskābe ir reaģējusi ar hidroksilgrupu - acetilsalicilskābe jeb aspirīns.

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salicilskābi satur vītolu miza, no tā arī cēlies vielas nosaukums (latīņu: salix - vītols, kārkls). Salicilskābe pieder pie augu hormoniem.

Iegūstot salicilskābi pēc Kolbes - Šmita metodes, autoklāvā sārmainā vidē ogļskābās gāzes atmosfērā no fenola iegūst nātrija salicilātu, ko pēc tam hidrolizē līdz salicilskābei.

Ar dzelzs hlorīdu salicilskābe dod violetu krāsojumu.

Reducējot no salicilskābes rodas pimelīnskābe (notiek cikla atvēršanās).

Salicilskābei un tās atvasinājumiem piemīt antiseptiskas īpašības. Lieto medicīnā kā dezinficējošu līdzekli (iekšķīgi - pret locītavu reimatismu) un pārtikas rūpniecībā kā konservantu. Izmanto arī krāsvielu sintēzē.