Pāriet uz saturu

Skābeņskābe

Vikipēdijas lapa
Skābeņskābe

Skābeņskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula HOOC-COOH
Molmasa 90,03 (dihidrātam 126,07) g/mol
Blīvums 1900 (dihidrātam 1653) kg/m3
Kušanas temperatūra 101 °C (ātri karsējot); sublimējas 157 °C temperatūrā
Viršanas temperatūra sadalās 189,5 °C temperatūrā

Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC−COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe. Tā ir viena no spēcīgākajām organiskajām skābēm. Skābeņskābes sāļus un esterus sauc par oksalātiem (no latīņu: oxalis — 'zaķskābenes'). Skābeņskābe ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Veido kristālhidrātu ar divām molekulām ūdens (C2H2O4· 2H2O). Skābeņskābe ir kaitīga veselībai (lielos daudzumos), jo tā piesaista un nogulsnē kalciju, kas var radīt nierakmeņus, podagru un kalcija nepietiekamību.

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skābeņskābe ir sastopama dažādos augos, tai skaitā skābenēs un spinātos.

Skābeņskābes sāļi ir mazšķīstoši, un to dažreiz lieto analītiskajā ķīmijā (gravimetriskajai analīzei). Skābeņskābi dažreiz lieto arī rūsas tīrīšanai.

Čerkasu ķīmisko reaktīvu rūpnīcā ražota skābeņskābe

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]