Pāriet uz saturu

Svidņica

Vikipēdijas lapa
Svidņica
Svidņicas vecpilsēta
Svidņicas vecpilsēta
Ģerbonis: Svidņica
Ģerbonis
Svidņica (Polija)
Svidņica
Svidņica
Koordinātas: 50°50′59″N 16°28′32″E / 50.84972°N 16.47556°E / 50.84972; 16.47556Koordinātas: 50°50′59″N 16°28′32″E / 50.84972°N 16.47556°E / 50.84972; 16.47556
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Lejassilēzijas vojevodiste
Apriņķis Svidņicas apriņķis
Pilsētas tiesības 1267
Platība
 • Kopējā 21,76 km2
Augstums 220 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 54 792
 • blīvums 2 711,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://um.swidnica.pl/
Svidņica Vikikrātuvē

Svidņica (poļu: Świdnica, vēsturiski arī Šveidnica (vācu: Schweidnitz)) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos — Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu pakājē.

14. gadsimtā bija kņazistes centrs. Vēlāk cietusi gan husītu uzbrukumos, gan Trīsdesmitgadu karā. 18. gadsimta vidū Svidņica tika pārbūvēta par stipru cietoksni. Līdz 1945. gadam tā ietilpa Vācijā. 1945. gadā pilsēta pēc Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem tika piešķirta Polijai.

Miera baznīca Svidņicā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Svidņica ir Šveidnicas Annas (Anna Svídnická, 1339—1362) — imperatora Kārļa IV sievas, dzimtā pilsēta. Švidņicā bērnības gadus pavadīja lidotājs Manfrēds fon Rihthofens (Manfred von Richthofen, 1892—1918). Pilsētas pievārtē, Kšižovas (Vācijas laikā Kreisavas) ciemā atrodas bijusī feldmaršala Helmūta fon Moltkes (Helmuth von Moltke, 1800—1891) muižas pils. Otrā pasaules kara laikā šeit atradās viens no vācu pretošanās kustības (t.s. Kreisavas pulciņa) centrs. Sociālistiskās Polijas laikā Svidņicā bija PSRS kara bāze.

Apskates objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]