Pāriet uz saturu

Vanguard (raķete)

Vikipēdijas lapa
Vanguard

Vanguard starta laukumā
Pielietojums nesējraķete
Raķešu saime Viking
Raķešu grupa Vanguard
Valsts ASV
Izgatavotājs Martin
Izmēri
Augstums 22 m
Diametrs 1,14 m
Masa 10 050 kg
Pakāpju skaits 3
Celtspēja
Derīgā krava 10,4 kg 500x3500 km orbītā
Lidojumu kopsavilkums
Statuss nelido
Starta vietas Kanaveralas
Startu skaits 12
Veiksmīgie 3
Daļēji sekmīgi 1
Avārijas 8
Pirmais lidojums 23.10.1957.
Pirmais veiksmīgais 17.03.1958.
Pakāpes

Vanguard (angļu: "avangards") bija ASV nesējraķete, kas bija īpaši būvēta Vanguard projektam, lai palaistu pirmo Zemes mākslīgo pavadoni (ZMP). Tā kā PSRS pasteidzās ar Sputņik palaišanu un arī ASV pirmo pavadoni ievadīja orbītā ar Juno I raķeti, tad Vanguard izdevās palaist tikai otro ASV ZMP. No 12 startiem tikai trijos bija veiksmīga pavadoņa palaišana. Raķetes izgatavoja aviobūves uzņēmums Glenn L. Martin Company (tagad Lockheed Martin).

1955. gadā ASV paziņoja par plānu palaist orbītā zinātnisko pavadoni Starptautiskā ģeofiziskā gada laikā (1957.-1958.). Tajā brīdī bija trīs iespējamie kandidāti kosmiskajai nesējraķetei: Gaisa spēku SM-65 Atlas, Armijas SSM-A-14 Redstone un Jūras kara flotes piedāvāts projekts izveidot trīspakāpju raķeti uz RTV-N-12a Viking raķešzondes bāzes. Diemžēl Atlas un Redstone ballistiskās raķetes bija prioritārie militārie projekti, kurus nedrīkstēja bremzēt sekundāri kosmisko pavadoņu starti. Tādēļ tika izvēlēts flotes projekts Vanguard. Martin kompānija, kas izgatavoja Viking raķetes, kļuva arī par nesējraķetes galveno darbuzņēmēju.

Raķetes uzbūve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vanguard tika projektēta kā 3 pakāpju raķete. Pirmā pakāpe sastāvēja no Viking raķetes (Type 9 jeb RTV-N-12a). Tā bija apgādāta ar šķidrās degvielas raķešdzinēju X-405 (LR50-GE-1), ko izstrādāja General Electric uz raķetes Hermes A-3B dzinēja bāzes. Otrajai pakāpei tika izmantots Aerojet General šķidrās degvielas dzinējs AJ10-37, kas bija RTV-N-10 Aerobee dzinēja modifikācija. Trešajā pakāpā bija cietās degvielas raķešdzinējs. Visos Vanguard lidojumos, izņemot pēdējo, trešās pakāpes ražotājs bija Grand Central Rocket Company. Pēdējā lidojumā izmantoja Allegheny Ballistics Lababoratory cietās degvielas pakāpi X-248A2 Altair, ar kuru bija iespējams dubultot derīgas kravas masu. Vanguard nebija stabilizatoru, bet pirmā un otra pakāpe tika stabilizēta ar kardāna sprauslām. 2. pakāpē atradās raķetes telemetrijas sistēma, inerciālā vadības sistēma un autopilots. 3. pakāpe tika stabilizēta ar tās rotāciju, to iegrieza uz īpaša otrās pakāpes galda īsi pirms pakapju atdalīšanās.

Lidojumu hronoloģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viking raķetes, ar kurām izmēģināja Vanguard 1. un 3. pakāpi:

Raķete Vanguard apzīmējums Datums Mērķis Iznākums
Viking-13 TV0, 1. pakāpe 08.12.1956. Suborbitāls Veiksmīgs
Viking-13 TV1, 1. un 3. pakāpe 01.05.1957. Suborbitāls Veiksmīgs

Vanguard 3 pakāpju raķetes:

Sērijas numurs Datums Mērķis Pavadonis Iznākums
TV2 23.10.1957. Suborbitāls - Veiksmīgs
TV3 06.12.1957. Orbīta 1,36 kg Raķetes avārija
TV3 Backup 05.02.1958. Orbīta 1,36 kg Raķetes avārija
TV4 17.03.1958. Orbīta Vanguard 1 1,47 kg Veiksmīgs
TV5 28.04.1958. Orbīta 9,98 kg Neveiksmīgs
SLV1 27.05.1958. Orbīta 9,98 kg Neveiksmīgs
SLV2 26.06.1958. Orbīta 9,98 kg Neveiksmīgs
SLV3 26.09.1958. Orbīta 9,98 kg Neveiksmīgs
SLV4 17.02.1959. Orbīta Vanguard 2 10,8 kg Veiksmīgs
SLV5 13.04.1959. Orbīta 10,3 kg Neveiksmīgs
SLV6 22.06.1959. Orbīta 10,3 kg Neveiksmīgs
TV4BU 18.09.1959. Orbīta Vanguard 3 22,7 kg Veiksmīgs

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]