Pāriet uz saturu

Vojcehs Jaruzelskis

Vikipēdijas lapa
Vojcehs Jaruzelskis
Wojciech Jaruzelski
Vojcehs Jaruzelskis 1968. gadā
Polijas Republikas prezidents
Amatā
1989. gada 31. decembris — 1990. gada 21. decembris
Premjerministrs Tadeušs Mazoveckis
Priekštecis pats kā Polijas Tautas Republikas prezidents
Pēctecis Lehs Valensa
Polijas Tautas Republikas prezidents
Amatā
1989. gada 19. jūlijs — 1989. gada 31. decembris
Premjerministrs Mečislavs Rakovskis, Česlavs Kiščaks, Tadeušs Mazoveckis
Priekštecis pats kā Polijas Valsts Padomes priekšsēdētājs
Pēctecis pats kā Polijas Republikas prezidents
6. Polijas Valsts Padomes priekšsēdētājs
Amatā
1985. gada 9. novembris — 1989. gada 19. jūlijs
Premjerministrs Zbigņevs Mesners, Mečislavs Rakovskis
Priekštecis Henriks Jabloņskis
Pēctecis pats kā Polijas Tautas Republikas prezidents
8. Polijas Tautas Republikas premjerministrs
Amatā
1981. gada 11. februāris — 1985. gada 9. novembris
Prezidents Henriks Jabloņskis (Polijas Valsts Padomes priekšsēdētājs)
Priekštecis Juzefs Piņkovskis
Pēctecis Zbigņevs Mesners
6. Polijas Apvienotās Strādnieku partijas pirmais sekretārs
Amatā
1981. gada 18. oktobris — 1989. gada 29. jūlijs
Priekštecis Staņislavs Kaņa
Pēctecis Mečislavs Rakovskis

Dzimšanas dati 1923. gada 6. jūlijā
Valsts karogs: Polija Kurova, Polija
Miršanas dati 2014. gada 25. maijā (90 gadu vecumā)
Valsts karogs: Polija Varšava, Polija
Tautība polis
Politiskā partija Polijas Apvienotā Strādnieku partija
Dzīvesbiedrs(-e) Barbara Jaruzelska
Profesija karavīrs, politiķis
Augstskola Polijas Augstākā kājnieku skola, Ģenerālštāba akadēmija
Reliģija ateists
Paraksts

Vojcehs Vitolds Jaruzelskis (poļu: Wojciech Witold Jaruzelski; dzimis 1923. gada 6. jūlijā, miris 2014. gada 25. maijā) bija sociālistiskās Polijas Tautas Republikas politiķis, Polijas armijas ģenerālis.[1]

Dzimis poļu virsnieka ģimenē Ļubļinas apkaimē, bērnībā dzīvoja Bjalistokas apkaimē. Sākoties Otrajam pasaules karam, tēvs kopā ar ģimeni aizbēga uz Lietuvu. Vēlāk ģimene tika izsūtīta uz PSRS Āzijas daļu, kur tēvs Bijskā mira.

1943. gadā kā brīvprātīgais iestājās poļu armijas daļā, kas tika formēta PSRS teritorijā. Piedalījās kaujās frontē. 1947. gadā iestājās Polijas Strādnieku partijā (kopš 1948. gada — Polijas Apvienotā Strādnieku partija (PASP)). Mācījās Polijas Augstākajā kājnieku skolā un Ģenerālštāba akadēmijā. No 1968. gada — Polijas aizsardzības ministrs. Prāgas pavasara laikā komandēja poļu karaspēka darbību Čehoslovākijā.

1981. gadā, kad Polijā aizvien lielāku ietekmi ieguva nekomunistiskā arodbiedrība "Solidaritāte", Jaruzelskis kļuva par PASP ģenerālsekretāru un 1981. gada 13. decembrī pasludināja valstī karastāvokli un arestēja galvenos arodbiedrības "Solidaritāte" līderus. Vēlāk, pēc sociālistiskās iekārtas kraha, Jaruzelskis apgalvoja, ka to darījis, lai nepieļautu PSRS karaspēka iebrukumu Polijā, ko gan apšauba Jaruzelska oponenti.

Varšavas pakta valstu vadītāji 1987. gadā Berlīnē (no kreisās: Gustavs Husaks, Todors Živkovs, Ērihs Honekers, Mihails Gorbačovs, Nikolaje Čaušesku, Vojcehs Jaruzelskis, Janošs Kadars).

Sākoties PSRS politikas izmaiņām pēc Mihaila Gorbačova nākšanas pie varas un saskaroties ar streiku vilni, PASP Jaruzelska vadībā vairs nespēja kontrolēt situāciju valstī un piekrita Apaļā galda sarunām ar arodbiedrību "Solidaritāte" par Polijas valsts tālāko attīstību. Sarunas notika no 1989. gada 6. februāra līdz 15. aprīlim un sarunu rezultātā tika panākts kompromiss par daļēji brīvām vēlēšanām. Kaut arī PASP bija garantēts 65% mandātu skaits Polijas Seimā, Senātā, kur nebija PASP kvotas, tika ievēlēts tikai viens deputāts no PASP (no 100 senatoriem). Tomēr Nacionālā Asambleja ar vienas balss pārsvaru ievēlēja Jaruzelski par Polias prezidentu.

1990. gadā Jaruzelskis atkāpās no prezidenta amata un par Polijas prezidentu kļuva Lehs Valensa. 1991. gada janvārī Jaruzelskis demobilizējās no armijas. 2007. gada 17. aprīlī pret Jaruzelski un vairākiem citiem komunistu darbiniekiem tika izvirzītas apsūdzības par viņu valdīšanas laikā pastrādātiem noziegumiem.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]