Pāriet uz saturu

Ķenguru dzimta

Vikipēdijas lapa
Ķenguru dzimta
Macropodidae (Gray, 1821)
Sarkankakla valabijs (Macropus rufogriseus)
Sarkankakla valabijs (Macropus rufogriseus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
InfraklaseSomaiņi (Marsupialia)
VirskārtaAustrālijas somaiņi (Australidelphia)
KārtaDiprotodonti (Diprotodontia)
ApakškārtaĶengurveidīgie (Macropodiformes)
DzimtaĶenguru dzimta (Macropodidae)
Iedalījums
Ķenguru dzimta Vikikrātuvē

Ķenguru dzimta (Macropodidae) ir viena no somaiņu (Marsupialia) diprotodontu kārtas (Diprotodontia) dzimtām, kas pieder ķengurveidīgo apakškārtai (Macropodiformes). Ķenguru dzimta apvieno ķengurus, valabijus, kokķengurus, klinšu valabijus, zaķķengurus un filanderus. Šajā dzimtā ir 61 mūsdienās dzīvojoša suga, kas sistematizētas 11 ģintīs. Par aizvēsturiskajām, izmirušajām ķenguru dzimtas ģintīm skatīt rakstu - Ķengurveidīgie.

Ķenguru dzimtas dzīvnieki ir sastopamai Austrālijā, Jaungvinejā un dažas citās tuvējās salās. Zinātniskais nosaukums macropodidae cēlies no grieķu vārda, kas latviski nozīmē gara pēda.

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kokķenguriem ir mazas ausis un daudz garāka aste kā citiem ķenguriem
Lielākais ķenguru dzimtā ir rudais ķengurs (Macropus rufus)

Ķenguru dzimtas dzīvnieki var būt gan samērā maza auguma, gan lieli. Taču tiem visiem ir spēcīgas un, salīdzinot ar ķermeni, lielas pakaļkājas un gara, muskuļota aste. Lielākajai daļai ir garas, šauras pakaļkāju pēdas ar īpatnēju pirkstu izkārtojumu: ceturtais pirksts ir ļoti garš un spēcīgs, piektais pirksts ir līdzīgs ceturtajam, bet otrais un trešais apvienots vienā, toties pirmā pirksta parasti nav. Īsajām priekškājām ir tradicionālākas ķepas ar 5 pirkstiem. Visiem ķenguru dzimtas pārstāvjiem ir salīdzinoši mazas galvas, un lielākajai daļai ir lielas ausis. Izņēmums ir kokķenguri un citas sugas, kas pārvietojas pa koku zariem. To ausis ir nelielas un līdzīgas peļu ausīm.

Tā kā ķenguri ganās, ēdot dažādas stiebrzāles, to priekšzobi ir veidoti tādā veidā, ka spēj nokost zāli tuvu pie zemes, bet dzerokļi zāli samalt un sakošļāt. Apakšžoklis ir daudz īsāks kā augšžoklis, to kompensē garie apakšžokļa priekšzobi, līdz ar to tiem veidojas dziļš sakodiens. Valabijiem dzerokļi ir izvietoti taisnā rindā, bet ķenguriem apakšžokļa dzerokļi izceļas uz augšu vienmērīgā lokā.[1] Kā jau zālēdājiem raksturīgs ķenguru dzimtas dzīvniekiem nav ilkņu, un starp priekšzobiem un dzerokļiem veidojas atstarpe. Lielākajai daļai sugu katrā pusē ir 4 dzerokļi.

Lielākais ķenguru dzimtā ir rudais ķengurs (Macropus rufus), kura ķermeņa garums var sasniegt 1,82 m un svars 45 kg,[2] bet mazākais ir mazais meža valabijs (Dorcopsulus vanheurni), kas dzīvo Jaungvinejā un tika atklāts 2008. gadā.[3]

Ķenguri uzturas pa pāriem vai nelielās ģimeņu grupās

Lielā auguma ķenguri visu mūžu uzturas uz zemes, bet dažas mazāka auguma sugas vismaz daļēji uzturas kokos. Ķenguru dzimtas pārstāvji barojas pa pāriem vai ģimeņu grupās, bet, ja barības ir pietiekami, tiek veidoti lieli bari. Ķengurs, kuram nav ģimenes, pamatā ceļo viens. Lielākā daļa ķwnguru ir aktīvi nakts laikā vai agri no rīta un vēlu pēcpusdienā.[2]

Lai arī pagātnē ir bijušas arī plēsīgu ķenguru sugas, mūsdienās visi ķenguri ir zālēdāji. Daži bez zāles un grīšļiem ēd arī krūmu zarus un dzinumus. Ķengurs ir veidots tā, ka spēj iztikt no ļoti nabadzīgas, zemas enerģijas barības, tajā pašā laikā pārvarot lielus attālumus, meklējot jaunus barības un ūdens resursus, nepatērējot daudz enerģijas.

Grūsnības periods ilgst apmēram 1 mēnesi, lielāka auguma sugām tas ir dažas dienas ilgāk. Parasti piedzimst tikai 1 mazulis, kas sver mazāk kā 1 gramu. Mazulis pats ierāpo mātes somā, kas atrodas uz vēdera un pieķeras pie viena no 4 piena dziedzeriem. Mazuļi somu atstāj pēc 5 - 11 mēnešiem, tomēr māte tos turpina zīdīt ar pienu vēl 2 - 6 mēnešus. Dzimumbriedumu ķenguru dzimtas dzīvnieki sasniedz 1 - 3 gadu vecumā, atkarībā no sugas.[4]

  1. What's the difference between a wallaby and a kangaroo?
  2. 2,0 2,1 «Family Macropodidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 1. janvārī.
  3. «Australian Geographic: Tiny new kangaroo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 20. novembrī. Skatīts: 2011. gada 1. janvārī.
  4. Poole, William E. (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 862–871. ISBN 0-87196-871-1

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]