Pāriet uz saturu

Durbes draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Durbes draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859).

Durbes draudzes novads (vācu: Kirchspiel Durben) bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818. gada Kurzemes guberņas Aizputes virspilskunga iecirknī, vēlāk Grobiņas apriņķī.[1]

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Grobiņas fogteja ilgu laiku atradās Prūsijas hercogistes pārvaldījumā (1530-1650). 1650. gadā to ieguva hercogs Jēkabs, bet Otrā Ziemeļu kara laikā to 1659.-1660. gadā okupēja Zviedrija. Durbes draudzes novada galvenā baznīca bija Durbes luterāņu baznīca.

Pēc 1819. gada administratīvās reformas bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. 1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.

Mūsdienās Durbes draudzes novada teritorija pamatā iekļauta Dienvidkurzemes novada teritorijā.

Muižas Durbes draudzes novadā (1841)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Privātās muižas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Privātās muižas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācītājmuižas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Durbes vācu un latviešu mācītājmuižas un luterāņu baznīca ar filiālēm Funkenhof (Bunkā) un Groß-Ilmajen (Ilmājā)
  • Priekules mācītājmuiža ar filiāli Asītē
  • Krūtes mācītājmuiža ar filiāli Virgā
  • Apriķu mācītājmuiža ar filiāli Salienā
  • Vecpils katoļu baznīcas mācītājmuiža
Durbes luterāņu baznīca.
Durbes draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).