Nord Stream
Gāzes cauruļvads Nord Stream jeb "Ziemeļu straume" (vācu: Nord-Stream-Pipeline, krievu: Северный поток) ir 1220 kilometru garš zemūdens cauruļvads, kas pa Baltijas jūras dibenu savieno Viborgas ostu Krievijā ar Greifsvaldes ostu Vācijā. To apkalpo uzņēmums Nord Stream AG, kurš pieder Krievijas uzņēmumam Gazprom (51 %), Vācijas Wintershall (15,5 %) un E.ON Ruhrgas (15,5 %), Nīderlandes Gasunie (9 %) un Francijas GDF Suez (9 %). Zemūdens cauruļvads šķērso Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņos, apejot Baltijas valstu un Polijas teritoriju.
Līdz cauruļvada darbības apturēšanai un sekojošajai uzspridzināšanai 2022. gadā caur Nord Stream-1 pārsūknēja dabasgāzi no Jamalas Ņencu autonomā apvidus un Barenca jūras atradnēm Krievijas Federācijas ziemeļos. Nord Stream-2 atklāšanu politisku iemeslu dēļ atcēla.
Būvniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2005. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclers Gerhards Šrēders parakstīja vienošanos par zemūdens gāzes vada Nord Stream izbūvi, kas izmaksāja 7,4 miljardus eiro. Gāzes pārsūknēšanu pa cauruļvadu sāka 2011. gada 6. septembrī[1]
Apturēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā 31. augustā Gazprom apturēja cauruļvada kompresoru stacijas gāzes sūknēšanas bloku. Tomēr tas neizraisīja gāzes cenu celšanos, jo Eiropas Savienības valstīm izdevās savlaicīgi piepildīt gāzes krātuves par 80% un palielināt gāzes piegādes no ASV, Azerbaidžānas, Alžīrijas un citām valstīm.[2]
26. septembrī 2:03 pie Nord Stream 2 uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas un 19:03 pie Nord Stream uz ziemeļaustrumiem no salas notika zemūdens sprādzieni, kas radīja trīs dabasgāzes noplūdes vietas abos cauruļvados.[3] Rietumu eksperti par galveno aizdomās turamo uzskatīja Krieviju, kas ne reizi vien bija apliecinājusi gatavību izmantot gāzes piegāžu apturēšanu kā šantāžas instrumentu pret Eiropas Savienības valstīm. Savukārt Krievijas puse apgalvoja, ka diversiju sarīkoja ASV, lai nodrošinātu sev lielāku peļņu no sašķidrinātās gāzes pārdošanas Eiropai.[4]
12. oktobrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievija esot gatava piegādāt Eiropai noslēgtajos līgumos paredzēto dabasgāzes apjomu, ja vien Eiropas Savienības valstis būs gatavas to ņemt pretī. Pēc Putina vārdiem piegādes ir iespējams atjaunot ar noteikumu, ka Eiropa un Krievija panāks kopīgu vienošanos par gāzes piegādēm pa neskarto atzaru, jo viens cauruļvads joprojām esot darba kārtībā.[5]
Izmeklēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sprādzienu iemeslu pie trim no četriem gāzes vada Nord Stream atzariem sāka izmeklēt Vācijas, Dānijas un Zviedrijas izmeklētāji. Iespējamo vainīgo sarakstā bija gan Krievija, gan Ukraina vai grupējums, kas atbalsta Ukrainu. Vairāku Ziemeļvalstu mediju kopīgajā izmeklēšanā atklājās, ka četras dienas pirms sprādzieniem Dānijas patruļkuģis uzņēmis fotogrāfijas ar Krievijas kuģiem.[6] Ziemeļvalstu izlūkdienestu pārstāvji bija pārliecināti, ka Krievijas spiegošanas aktivitāšu galvenais nolūks ir sagatavoties sabotāžas operācijām, ko varētu izvērst potenciāla militārā konflikta gadījumā.[7] Dānijas bruņotie spēki apstiprināja, ka viņu rīcībā ir vairāk nekā 20 foto kadru, kas apliecina, ka 2022. gada 22. septembrī Bornholmas salas tuvumā atradies Krievijas SS-750 kuģis un uz tā bija AS-26 Priz tipa minizemūdene.[8]
2024. gada jūnijā Vācijas prokuratūra izdeva orderi kāda aizdomās turamā Ukrainas pilsoņa aizturēšanai Polijā, taču viņš aizbēdzis uz Ukrainu.[9] 15. augustā Ukraina paziņoja, ka apgalvojumi par tās iesaisti gāzesvadu spridzināšanā ir meli. Savukārt Polijas valdība noliedza bijušā Vācijas ārējā izlūkdienesta BND vadītāja Augusta Hanninga vācu laikrakstā "Die Welt" publicētās intervijas izteikumus, ka Polija esot sadarbojusies ar Ukrainu Nord Stream cauruļvadu spridzināšanā. Hannings bija BND vadītājs Gerharda Šrēdera valdības laikā, kurš pēc kanclera amata atstāšanas sadarbojās un ieņēma vadošus amatus ne tikai a/s Nord Stream, bet arī Krievijas valsts kompānijās Rosneft un Gazprom.[10][11]. Polijas vicepremjers pauda uzskatu, ka caur vācu politiķu vārdiem rezonējot krievu dezinformācija.[12]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Krievija sāk pārsūknēt gāzi pa cauruļvadu "Nord Stream". LETA ziņa 2011. gada 6. septembrī[novecojusi saite]
- ↑ Krievija neatjauno gāzes piegādes pa «Nord Stream 1» lsm.lv 2022. gada 3. septembrī
- ↑ Dānijas premjere: Noplūdes no «Nord Stream» radušās tīšas rīcības rezultātā lsm.lv 2022. gada 27. septembrī
- ↑ Krieviju uzskata par galveno aizdomās turamo «Nord Stream» spridzināšanā, Maskava vaino ASV lsm.lv 2022. gada 28. septembrī
- ↑ Putins aicina Eiropu atkal pirkt Krievijas gāzi lsm.lv 2022. gada 12. oktobrī
- ↑ Lietā par «Nord Stream» cauruļvadu spridzināšanu joprojām daudz neatbildētu jautājumu lsm.lv 2023. gada 21. aprīlī
- ↑ Ziemeļvalstu mediji: Krievija izvērš spiegošanas aktivitātes Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā lsm.lv 2023. gada 19. aprīlī
- ↑ Dānija: Pirms «Nord Stream» sprādziena tuvumā bijis Krievijas kuģis ar nelielu zemūdeni lsm.lv 2023. gada 28. aprīlī
- ↑ Vācija saistībā ar «Nord Stream» spridzināšanu izdevusi orderi Ukrainas pilsoņa aizturēšanai lsm.lv 2024. gada 14. augustā
- ↑ «Germany's former Chancellor Gerhard Schröder to join Gazprom board». DW.COM. 2022. gada 4. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ Katrin Bennhold. «The Former Chancellor Who Became Putin's Man in Germany». The New York Times (en-US), 2022. gada 23. aprīlis. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022. gada 23. aprīlis.
- ↑ Polija noliedz iesaisti «Nord Stream» spridzināšanā un sauc to par «krievu dezinformāciju» lsm.lv 2024. gada 16. augustā