Pāriet uz saturu

Pelargonskābe

Vikipēdijas lapa
Pelargonskābe

Pelargonskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula C9H18O2
Molmasa 158,23 g/mol
Blīvums 900 kg/m3
Kušanas temperatūra 12,5 °C
Viršanas temperatūra 254 °C

Pelargonskābe (n-nonānskābe, oktānkarbonskābe, С8Н17СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Pelargonskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar nepatīkamu smaku. Vēsumā viegli kristalizējas. Ūdenī gandrīz nešķīst. Pelargonskābes sāļus un esterus sauc par pelargonātiem vai nonanoātiem.

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodama dažās sīveļļās un ģerāniju (Pelargonium roseum) ēteriskajā eļļā. No tā arī cēlies pelargonskābes nosaukums (latīņu: pelargonium - ģerānija). Nelielā daudzumā pelargonskābe atrodas stipri bojātos taukosoleīnskābes oksidēšanās produkts.

Iegūst oleīnskābes ozonolīzes ceļā, oksidējot iegūto produktu ar gaisa skābekli. Tāpat pelargonskābe veidojas, oksidējot oleīnskābi vai stearīnskābi ar slāpekļskābi.

Var iegūt arī, sakausējot undecilēnskābi ar kālija hidroksīdu nelielā daudzumā ūdens:

СН3—(СН2)7—СН=СH—СООН + 2КOH → CН3—(СН2)7—COOK + CH3—COOK + H2

Iegūto pelargonskābes sāli sadala ar sālsskābi.

Pelargonskābe veidojas, pārziepojot atbilstošo nitrilu (oktilcianīdu C8H17CN).

Metilnonanoātu (pelargonskābes metilesteri) lieto kā smaržvielu. Etilpelargonātam ir rožu smarža. Pelargonskābi lieto plastifikatoru un laku iegūšanai. Pelargonskābes morfolīdu (4-nonanilmorfolīnu) lieto kā lakrimatoru (piparu gāzes baloniņos).