Pāriet uz saturu

Sviestskābe

Vikipēdijas lapa
Sviestskābe

Sviestskābes struktūrformula

Sviestskābes molekulas modelis
Citi nosaukumi n-butānskābe, propānkarbonskābe
Ķīmiskā formula С3Н7СООН
Molmasa 88,10 g/mol
Blīvums 959 kg/m3
Kušanas temperatūra −7,9 °C
Viršanas temperatūra 163,5 °C

Sviestskābe3Н7СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Sviestskābe ir bezkrāsains šķidrums ar veca sviesta smaku. Zīdītāji ar labu ožu (piemēram suņi) to spēj saost pie koncentrācijas gaisā 10 ppb (miljardās daļas) savukārt cilvēks — 10 ppm (miljonās daļas). Sviestskābes sāļus un esterus sauc par butirātiem (grieķu: būtyron — sviests). Sviestskābei ir struktūrizomērsizosviestskābe. Sviestskābe pārtikā ir sastopama sviestā, Parmezāna sierā un dažādos citos raudzētos produktos.

Veidošanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā sviestskābi sintezē obligāti anaerobi mikroorganismi anaerobās fermentācijas procesā. Šo metabolisma ceļu 1861. gadā atklāja Luijs Pastērs. Sviestskābi sintezējošo baktēriju sugu piemēri: